Pirmkārt, tāpēc, ka cenas ir salīdzinoši zemas (vismaz pērnvasar).
Otrkārt, tāpēc, ka ungāri ir jauki un viesmīlīgi, zeme ir skaista, klimats - lielisks.
Treškārt, tāpēc, ka vīns ir visur, labs un daudzveidīgs, tikai mums liekas, ka Ungārijā ir tikai tokajieši...
Ceturtkārt, tāpēc, ka šajā ceļojumā jāiemācās, ko nozīmē īsta gulāšzupa un kas ir īsta ungāru zivju zupa. Un kāpēc Ungārijā katrā lielveikalā var nopirkt tādus kā tūristu katliņus un ko tajos gatavo... Jā, tās pašas zupas katra ungāru ģimene brīvdienās var gatavot pie dabas krūts uz dzīvas uguns. Tad zupai cita - labāka - garša!
Piektkārt, tāpēc, lai saprastu aso papriku un Budapeštas tirgū nopirktu īstu ungāru desu. Starp citu, desu ražošanā ungāri joprojām ir saglabājuši eksportu.
Sestkārt, tāpēc, lai izbaudītu īstu minerālūdeņu peldes to lieliskajā daudzveidībā, ko sniedz Ungārijas zeme (sākot no sērūdeņražiem līdz maigam minerālūdenim un siltajam ezeram, kurā ūdeni uzsilda pazemes karstie avoti).
Septītkārt, tāpēc, lai redzētu ungāru stepi jeb puštu jeb tukšumu... Un saprastu, ka visu nebūt nevajag apbūvēt un aizbūvēt ar augstceltnēm. Un saprast, kāpēc dabā iekārtots tā, ka uz zemes ir vajadzīgi lieli un mazi lopi.
Astotkārt, tāpēc, ka ceļojumā pa Ungāriju un ja vēl pieķer Rumānijas ungāru daļu, jūs sapratīsiet, ko nozīmē būt vienai lepnai, kādreiz varenai, drosmīgu un lepnu ļaužu tautai.
Laipni lūgti manā ceļojumā!