Varēja jau arī neteikt, jo augstāk kāpt vairs nebija kur, ja nu vienīgi debesīs. Žaklīna pati šo ceļu uz savu dzīvokli mēro tikai nedaudz ilgāk kā pusgadu, kaut arī plašās bēniņu telpas nopirktas pirms vienpadsmit gadiem. Vispirms to iekārtošanai pietrūka līdzekļu, pēc tam labi meistari bija deficīts un izbūves darbi vilkās gliemeža gaitā. Žaklīna smej: "Kad uzzināju, ka mūsu eksprezidentei ar dzīvokļa remontu neklājas vieglāk, nomierinājos."
Grūts darbs, kuram jāpiešaujas
Plašās bēniņu telpas izplānotas ar aprēķinu, lai te būtu daudz gaismas un gaisa, lai nekas nespiež sirdi un visu laiku gribētos smaidīt. Logi līdz grīdai, gaišas sienas, mājīga priedes koka grīda, "šaha flīzes" virtuvē, rozā sienas tualetē. Žaklīna saka: "Laikam jau gadi man tādi, kad vairs nepatīk modernais. Tas ātri apnīk. Patīk mazliet cakains interjers, tikai jāuzmanās, lai cakas nepārdozētu." Protams, 150 kv.m. ļauj izvērsties, un dzīvoklis, kurā bieži sanāk draugi, sadalīts it kā divās daļās. Viesu daļā ir virtuve, dzīvojamā telpa, kura nosacīti sadalīta plašā viesistabā, kabinetā (tā bīdāmās durvis ļauj gan izolēties darbam, gan nepieciešamības gadījumā šo telpu apvienot vienā veselā ar visu dzīvokli), pīpētavā, ciemiņu tualetē un gaitenī. Žaklīnas pašas daļā - garderobes istaba (katras sievietes sapnis), mājīgā guļamistaba, zilā vannas istaba un telpa, no kuras tiek vadīta dzīvokļa apkure ar gāzi. Ja dzīvokļa viesu daļu Žaklīna izrāda ar prieku, tad savā dziļi personiskajā telpā viņa fotogrāfu nelūdz ienākt.
Par Žaklīnas mājokli arī varētu veidot seriālu, jo dzīvoklis veidots gan ar prātu, gan ar instinktu. Režisore lieliski savietojusi dzīvoklī ļoti dārgās D.E.B.C. salonā iegādātas mēbeles ar lielveikalā JYSK noskatītām interjera detaļām un no Amerikas atvestiem aizkariem, pītiem krēsliem, gultas veļu, pārklājiem. Prieks, ka tas iegādāts par daudz zemākām cenām, nekā nāktos iztērēt, to visu pērkot Rīgā. Žaklīna iecienījusi arī interjera veikalus Alan deko un Siena, bet labas mantas atradusi arī nomaļos veikaliņos un salonos. Viņa gan bilst: "To visu atrast ir grūts un darbietilpīgs process. Šai lietai stipri jāpiešaujas, jo tā tikai liekas, ka veikali ir pārpilni ar mantām. Kad vajag kaut ko īpašu, tad meklēdams nesameklēsi." Tagad viņa meklē zilu lustru, pagaidām tās vietā rēgojas elektrības vada gals. Arī klavieres vēl nav atvestas.
Labas idejas rodas uz līdzenas vietas
"Gribēju, lai maniem draugiem ir jautri, un iekārtoju viesu tualeti ar kruzuļotu lustru, rozā sienām, piekāru naivas gleznas reprodukciju un spoguli ar zeltītu rāmi," - Žaklīna atkal atbruņojoši smej. Tāpat draugiem viņa iekārtojusi pīpētavu, kaut pati nekad nav pīpējusi, jo "ko šie, nabadziņi, pīpēs uz kāpnēm". Aiz pīpētavas logiem paveras skats uz pretējo māju, kur "bieži samājamies ar Uģi Poli". Savas dzīves skaistākos mirkļus Žaklīna apkopojusi neskaitāmās fotogrāfijās, kuras ierāmējusi veikalā JYSK pirktos vienkāršos baltos rāmīšos. Mājasmāte saka: "Tā ir mana Raudu siena". Par kādu ar interesantām aplikācijām veidotu spoguļa rāmi režisore atklāj patiesību: "Pirku to dāvanā kādam draugam miljonāram, kuram jau viss ir, bet rāmis man tā iepatikās, ka to atstāju sev." Dzīvoklī, pa kuru klusiem soļiem staigā Žaklīnas baltā kaķene Anna, nav pārspīlēts ar mīļām atmiņu lietām, bet tās, kas te atrodas, saistās ar skaistiem ceļojumiem pa pasauli un lieliski "iesēdušās" interjerā. Telpu gaišumu mirdzošu dara skaistais ziedu gleznojums uz kādas no sienām. Mājasmāte neslēpj: "Šādu zīmējumu redzēju kādā interjera žurnālā. Protams, māksliniekiem pasūtīt tādu būtu pārāk dārgs prieks, palīgā saucu Mākslas akadēmijas studentus, un rezultāts ir lielisks."
Žaklīna priecājas, ka panākusi labu līdzsvaru starp vēlmi dzīvot interjerā pod starinu (senlaicīgā stilā - krievu val.) un mūsdienu vēsmām dzīvokļa iekārtojumā. Viņa secina: "Ja vīrietis man blakus neko nesaka, tad jau vēl viss ir normāli."