Ziemassvētki krīzes laikā. Nekā lieka!

Gan jau ir arī senākas lietas mājās, bet man arī sanāk tā, ka katru gadu kādu ''sīkumiņu'' piepērku klāt Ziemassvētlu noformējumam, lai jaunas vēsmas, bet beigās saskaitot izrādās liela summa. Viena smuka, liela pīrāgu bļoda vien jau pie 20 latiem! Sveces ap 5 lati, tās lielās...

Jā, es arī nobrīnījos par tiem galdautiem un eglīšu mantiņām... vai tad tiešām parastos, "ne-krīzes" apstākļos, citi cilvēki tos katru gadu pirka jaunus???... Mums mājās dažas eglīšu mantiņas ir sešdesmit un vairāk gadus vecas (un daži linu galdauti apmēram tāpat). Citas - piecdesmit, trīsdesmit, divdesmit gadu vecas.. Daļa ir no romantiskajiem atmodas laikiem (nelieli puzurīši no salmiem un ar sudraba krāsu apkrāsoti čiekuri un valrieksti), un pa kādai jau nāk klāt arī katru gadu - kāds uzdāvina, vai kādai loterijas mantai klāt ir pielikta, vai arī kādā gadatirdziņā gadās nopirkt. Protams, vienā gadā jau nekad neizmanto visas, bet ārā taču nevienu nemet, ja vien nav saplīsusi!...

Godmanis drīzāk priecātos, ja Burve-Rozīte tomēr pirktu jaunas mantiņas. Nevienam neko nepērkot, ekonomika nepacelsies. Bet dīvaina ir "ekoloģiskā" spriedelēšana par labo egli podiņā (cik daudz ir tādu, kam tiešām izdevies to kaut kur vēlāk veiksmīgi pārstādīt?) un pāris rindu zemāk apcerējums par pērnā gada jaunajiem traukiem un galdautu. Kur palika vēl iepriekšējie?