Tradicionālo Ziemassvētku rituālu sarakstā ir dāvanu iegāde, eglītes rotāšana, piparkūku cepšana, baznīcas apmeklējums, tomēr viena Ziemassvētku tradīcija nemainīgi ir saraksta augšgalā, ko jāieplāno jau laikus - Ziemassvētku kartīšu rakstīšanas un sūtīšanas tradīcija. Ziemassvētku apsveikuma kartītes tradīcija aizsākusies un savulaik zibenīgā ātrumā guvusi plašu popularitāti vairāk nekā pirms 160 gadiem Anglijā.
Pasaulē pirmo Ziemassvētku kartīti izveidoja Džons Kalkots Horslejs pēc sava drauga Sera Henrija Kola lūguma tālajā 1843. gadā. Uz tās bija attēlota laimīga ģimene, kas paceļ svētku dzēriena glāzes kā tostu šīs kartītes saņēmējam. Turklāt, Kols pasūtīja Kalkotam nevis vienu, bet veselu tūkstoti šādu apsveikuma kartīšu ar mērķi šādā veidā svētkos sveikt savu lielo draugu un radu pulku, ko aizņemtības dēļ pats personīgi apmeklēt nepaguva. Pirmā kartīte izveidota melnbalta, lai to pašrocīgi varētu izkrāsot. To rotāja tradicionālais un visiem zināmais svētku sveiciens: "Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu Tev!"
Šobrīd ir saglabājusies tikai viena no leģendārajām Kola kartītēm, ko ir iespējams aplūkot Viktorijas un Alberta muzejā Londonā. Interesanti, ka šī muzeja pirmais vadītājs bijis pats Henrijs Kols. Sākotnēji tika uzskatīts, ka apsveikuma kartītes tradīcija būs īslaicīga mode, tomēr mākslinieki, rakstnieki, tipogrāfi un gravieri ātri vien aptvēra kartīšu biznesa iespējas. 19. gs. astoņdesmitajos gados to skaits jau bija sasniedzis miljonus. Svētku kartīšu ražošana tajā laikā kļuva par strauji augošu uzņēmējdarbības nozari.
Latvijā pirmās krāsainās pastkartītes neatkarīgas Latvijas laikā izdeva aģentūra LETA 1920.gada augustā, kuras tirgoja savā kancelejas preču veikalā. Pirmajā krāsaino pastkartīšu metienā bija attēloti dažādi Latvijas pilsētu un miestu skati. Par attēlu uz pašas pirmās krāsainās kartītes pastāv vairākas versijas. Vieni apgalvo, ka uz pirmās pastkartītes bija redzams vēl šodien slavenais Rīgas pilsētas tramvajs, otri saka, ka uz pirmās kartītes bija atainots Rīgas pils tornis.