Ilgu laiku tika uzskatīts, ka pirkstu ādas sakrokošanos izraisa ādas ārējo slāņu uztūkums, taču jaunākie pētījumi liecina, ka patiesībā tā ir nervu sistēmas reakcija uz ekstremitāšu iemērkšanu ūdenī.
Tomēr šīs reakcijas mērķis līdz šim nebija zināms, līdz Ņūkāslas universitātes Neirozinātnes institūta pētniekiem radās teorija, ka sakrokotā āda atvieglo priekšmetu satveršanu zem ūdens.
Pētnieki veikuši eksperimentu ar brīvprātīgajiem, kuriem bija jādarbojas ar slapjiem priekšmetiem. Daļai eksperimenta dalībnieku rokas bija sausas, bet pārējiem mitrumā sakrokota roku āda.
Pētījumā atklājās, ka pētījuma dalībnieki, kuri pirms eksperimenta rokas 30 minūtes turēja iemērktas siltā ūdenī, spēja daudz ātrāk no viena trauka otrā pārlikt stikla bumbiņas un svina atsvariņus.
"Mēs pierādījām, ka ar sakrokotu pirkstu ādu cilvēkam ir labāks satvēriens slapjumā," skaidroja viens no pētījuma autoriem Toms Smalders.
Pēc zinātnieku domām, pirkstu ādas sakrokošanās ir evolucionāra adaptācija, iespējams, lai uzlabotu mobilitāti uz slapjām virsmām.
"Tas izskaidrotu, kāpēc tas notiek gan ar rokām, gan kājām. Šī adaptācija varēja rasties krietni pirms cilvēkiem kādiem primātu priekštečiem, kas pārvietojās uz visām četrām ekstremitātēm," sacīja Smalders.
Pētnieki arī atklāja, ka pirkstu ādas sakrokošanās nemazina rīkošanās ātrumu ar sausiem priekšmetiem, kas rada jautājumu, kāpēc cilvēku kāju un roku pirkstu āda nav nemainīgi sakrokota.
Vienīgais negatīvais iespaids no pirkstu ādas sakrokošanās ir pirkstu galu jūtības mazināšanās, piebilda Smalders.