. Saules uzliesmojumu brīžos ik pa laikam no zvaigznes virsmas kosmosā izšaujas protonu mākonis, kas potenciāli spēj sabojāt ozona slāni ap Zemi un tādējādi pastiprināt ultravioleto starojumu.
Zinātnieki šo nesen atklāto fenomenu vēl nav pietiekami izpētījuši un nespēj pilnībā izskaidrot tā ietekmi, taču pirmie secinājumi nav iepriecinoši. Viņi sliecas uzskatīt, ka protonu uzlidojums visbīstamākais ir brīžos, kad Zemes magnētiskais lauks ir pavājinājies. Tad šādi uzliesmojumi spēj nodarīt vislielāko kaitējumu, ziņo žurnāls PNAS.
Darba autori no Vācijas pie šāda secinājuma nonāca, vērojot, kā maijā Saules uzliesmojumi bombardēja tālā pagātnē bez magnētiskā lauka palikušo Marsu. Saules daļiņas izsita no ierindas Mars Odyssey zondi, un to ietekmē arī radiācijas līmenis uz sarkanās planētas virsmas dramatiski palielinājās. Kādā brīdī tas bija 30 reižu intensīvāks nekā starojums rentgena attēla uzņemšanas brīdī slimnīcā. Krietni varot ciest arī Zemi aizsargājošais ozona slānis. Pētnieki lēš, ka Saules daļiņas spēj ierosināt ķīmisku reakciju, kas krietni noplicina ozona slāni, kā rezultātā pieaug planētas virsmu sasniegušais ultravioletā starojuma līmenis. Tas paaugstina acu slimību un ādas vēža risku, kā arī nelabvēlīgi ietekmē klimatu. Darba autori norāda, ka ozona slāņa atkopšanās pēc katra vērienīgāka uzliesmojuma aizņem aptuveni gadu.