Tiem ševroletiem, ko pēc Daewoo kraha un pārņemšanas GM kontrolē tirgo Eiropā, ar Amerikas Chevrolet kopīgs ir vien nosaukums, bet tagad - nepilnus divus gadus pēc debijas Atlantijas viņā pusē - Eiropā un arī Latvijā pārdošanā nonācis pirmais oficiāli legālais amerikāņu Chevy. Tas ir Nesbita zīmētā retro replika Chevrolet HHR.
Tiem, kas piesauc HHR pārmērīgu līdzību ar PT Cruiser un tam par iemeslu min abu auto dizaina kopīgo autoru, var piekrist, bet var arī nepiekrist. Chevrolet retrolīnijas izstrāde sākās kādu strēķi pirms Braiena Nesbita pārnākšanas uz GM un HHR tapšanas. Vispirms bija retro pikaps Chevrolet SSR. Daži eksemplāri ir nonākuši arī līdz Latvijai, un, tos uzlūkojot vai pat aptaustot, var pārliecināties, ka SSR ir neapšaubāma stilistiska kopība ar HHR.
Noapaļotas virsbūves formas, daudz vairāk, nekā pierasts mūsdienu autodizainā, izbīdītas riteņu arkas, izvirzīts ovāls priekšgals, stāvs vējstikls un atbilstošas optikas pieskaņošana, - ir tie elementi, ar kuriem var panākt vectēvu laika atgriešanās iespaidu. Galvenā atšķirība starp Eiropā tapušiem retrostila mazauto, kā, piemēram, Mini, Fiat 500 un Alfa Romeo MiTo, manuprāt, ir tā, ka tie tikai sniedz emocionālu saikni ar kādreiz slavenajiem priekšgājējiem, bet PT Cruiser un HHR tiešām it kā cenšas mūs atgriezt sen aizgājušos laikos.
PT Cruiser parādīja, ka pasaulē netrūkst ļaužu, kam retrostils
patīk ne tikai arhitektūrā, telpu interjerā un mēbelēs, bet arī
automobiļos. No šāda skatpunkta raugoties, HHR, iespējams, nav tas
sliktākais Chevrolet sūtnis Eiropā. Vēl jo vairāk, ja zināms, ka PT
Cruiser ražošana tiek pārtraukta un no dizaina viedokļa konkurentu
faktiski nebūs.
Eiropas tehnika
HHR no PT Cruiser ievērojami atšķiras arī ar to, ka pēdējais ir hečbeks, bet šā stāsta varonis HHR (Heritage High Roof) ir palielinātas ietilpības universālis. Lai arī radīts galvenokārt nostalģiski noskaņotiem amerikāņiem, HHR ir būvēts uz tās pašas platformas, kas pamatā mums tik labi pazīstamajai Opel Astra. Attiecīgi identiskas ar astrām ir piekares, dzinēji un transmisijas.
HHR tiek komplektēts ar četrcilindru benzīna dzinējiem un divām ātrumkārbām. Bāzes versijai LS uzstāda 2,2 l Ecotec (149 ZS) dzinēju un piecpakāpju Getrag manuālo kārbu, bet "nopakotā" LT versija var tikt komplektēta gan ar jau minēto dzinēju, gan ar par 21 ZS jaudīgāko 2,4 l Ecotec motoru. Vienīgi 2LT versijā lielākais motors ir standarts, bet 1LT - opcija. Jebkurā versijā iespējams HHR pasūtīt arī Hydra Matic četrpakāpju automātisko transmisiju, kas no visa tehniskā arsenāla faktiski ir vienīgais amerikānisms.
Tiesa, izskatās, ka mūsu dīleri grasās piedāvāt vien visbiezāk nokomplektētos HHR 2LT ar spēcīgāko motoru, automātu, ādas sēdekļiem un maksimālo aprīkojumu. Tieši tādu AutoDiena arī saņēma izmēģināšanai.
Salonā HHR nonāk negaidītā pretrunā ar eksterjeru. Te atšķirībā no PT Cruiser no retrostila nav gandrīz nekā. Priekšējais panelis apaļīgs kā ārpuse, bet bez tādiem stila elementiem, ko varētu attiecināt uz retro. Viduskonsole ar klimata un audio centriem ir gandrīz tāda pati kā sportiskajam rodsteram Opel GT. Pat stūres rats pretēji PT Cruiser šinī vecinātajā ševroletā ir nevis retro, bet tāds, kas iederētos jebkurā korejiešu izcelsmes Chevrolet modelī. 2LT aprīkojumā ietilpstošie ādas sēdekļi ļoti kontrastē ar apšuvuma paneļu plastmasas lētumu un cieto raupjumu.
Toties vietas trūkumu un potenciālo HHR izmantošanu visdažādākajām sadzīves vajadzībām gan noliegt nevar. Otrajā rindā trijatā sasēdēt nav nekādu būtisku problēmu, jo jumts ir augsts un arī platumā vietas pietiek. Bagāžas telpa arī nav no trūcīgajām, turklāt asprātīgi iekārtota ar dažādos līmeņos uzstādāmu plauktu, kam piknika apstākļos gan jau atradīsies pielietojums arī ārpus auto. Izmantošanas iespējas vairo arī dalīta otrās rindas atzveltne un tas, ka, nolokot sēdekli, grīda no bagāžnieka malas līdz priekšas krēslu atzveltnēm ir pilnīgi līdzena.
Bez vēlmes skrieties
170 zirgspēku jauda uz nepilnu pusotru tonnu pašmasas ir gana daudz, lai par auto kūtrumu jāsūdzas nebūtu. Tehniskajos datos rakstīts, ka no vietas līdz simtam testa auto ieskrienas 9,1 sekundē. Ļoti iespējams, taču par patīkamu un arī nepieciešamu šo rāvienu saukt negribas. Hydra Matic automāts sprinta distancēs jūtami atpaliek no Eiropas modeļos pieejamajām automātiskajām kārbām slēgšanās elegances ziņā. Savukārt garās distancēs, kur svarīgāks ir vienmērīgs un stabils temps, tam nav nekādas vainas.
HHR ir no Astras pārmantota neatkarīgā McPherson priekšējā un daļēji atkarīgā aizmugures balstiekārta, kā arī stūres elektrohidrauliskais pastiprinātājs. Taču HHR brauc citādi nekā Astra. Piekare šķiet elastīgāka, bet stūre maigāka. Aktīvi draiverēt ar HHR negribas un arī īpaši nepadodas. Mēģinu iztēloties PT Cruiser un tātad arī HHR pircēja portretu. Varbūt tas ir mākslinieks vai vismaz radošo profesiju pārstāvis vidējos gados? Iespējams, bet esmu sastapis pie šāda auto stūres arī apdrošināšanas aģentu ap gadiem 50 un sapņainu dāmīti tā ap 30.
Taču ne reizi nav nācies sastapt līdzīga auto īpašnieku, kam svarīgi zīmēties ar aktīvām braukšanas manierēm. Un, ja tā, tad jau laikam HHR brauc gluži pareizi, lai atrastu savējos.
Chevrolet HHR 2LT cena ir gandrīz 25 tūkstoši eiro. No aprīkojuma viedokļa tam laikam netrūkst gandrīz nekā, izskats ir tāds, ka ievēros arī tie, kas paši sev šādu auto negribēs, un, ja retro ir jūsu stils, aizejot PT Cruiser, nepaliek tukšums. Ja tas ir svarīgi, iespējams, HHR būs pieejams arī ar gāzes iekārtu.
***
Chevrolet HHR 2,4 LT
* * * Dizains
* * * Tehnika
* * * * * Komforts