Ja pirms konkursa sākuma Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 9. klašu skolēni bija satraukušies un ar skolotāju klasē vēl pārrunāja dažādus notikumus, atsavaidzinot savas zināšanas, tad, izskanot pēdējam jautājumam, skolēnu sejās bija smaids – atbildes pārsvarā zinājuši. Grūtības vairāk gan sagādājuši tieši papildjautājumi noslēgumā, kuri speciāli bija veidoti sarežģītāki. Arī 9.b klases audzinātāja Zane Šņepste Dienai atzīst, ka cer uz labiem rezultātiem, jo jaunieši ir zinoši un aktīvi. Tomēr bijuši arī jautājumi, uz kuriem pat viņa nav zinājusi atbildes.
"Sarežģītākie jautājumi bija par sportu, piemēram, pasaules kausu Brazīlijā, jo sporta notikumiem līdzi nesekoju. Arī jautājumi par vēlēšanām nebija viegli. Vairāk es zinu tieši par notikumiem ārvalstīs, nevis par to, kas notiek tepat. Piemēram, labi zināju par vīrusu, kas izplatījās Āfrikā, kā arī par Lietuvas valūtu. Pārsvarā ziņas lasu tieši ārzemju medijos par jaunakajiem notikumiem ASV, Anglijā un citur Eiropā. Es zinu, ka jāinteresējas vairāk par notikumiem Latvijā, bet man nav tāda gribasspēka. Šķiet pareizi atbildēju uz pusi no jautājumiem," Dienai pēc konkursa stāsta 9.b klases skolnieks Niklāvs.
Labāk gājis Niklāva klasesbiedrenei Loretai. "Man patika. Jautājumi šogad bija samērā viegli. Grūtākais jautājums bija par speciāli izveidoto mājas lapu priekš senioriem. Uz to es nespēju atbildēt. Bet tā kā pati sportoju un par sportu interesējos, vieglākie jautājumi man šķita tieši šie. Tāpat zināju atbildes uz jautājumiem par politiku, jo ikdienā tam sekoju līdzi - vairāk jau vecāku ietekmē. Savukārt sarežģitākie bija pēdējie pieci jautājumi. Viens no tiem par vielu, ko bija paredzēts ierobežot, kūpinot gaļu," stāsta meitene.
Jautājums par kūpināto gaļu sagādājis grūtības arī Elizabetei: "Nosaukumu zināju, bet nevarēju atcerēties. Bija vairākas lietas, ko nevarēju uzreiz atcerēties. Dzirdēts ir, bet sēdēju un domāju, kā sauc. Piemēram, atceros pirmos divus burtus, bet tālāk nekā. Domāju gan, ka rezultāti būs labi. Neatbildēju vien uz pāris jautājumiem. Sapratu, ka tomēr ļoti daudz zinu un varu atbildēt."
Sliktāk nav gājis arī otrai 9. klasei. "Vieglākie jautājumi bija par sportu, jo tas man pašai ir tuvs. Vienīgi hokejs radīja nelielas grūtības. Apmulsu arī par šprotēm un gaļas kūpinājumiem. Biju dzirdējusi to miljons reižu, bet nebiju iedziļinājuies," atceras Estere.
Ar savu veikumu apmierināts ir arī Alberts: "Veicās diez gan labi. Pirmie 30 jautājumi bija samērā viegli, vien pēdējie pieci bija piņķerīgāki. Grūtākie bija par elektroniku, savukārt par sportu un pasaules politiku bija vienkārši. Pārliecinājos, ka pietiekami sekoju līdzi, tam, kas notiek."
15 gadu laikā konkursā Kas notiek? piedalījušies vairāk nekā 360 000 devīto klašu skolēnu. Arī šogad konkursā tiks noteiktas piecas uzvarētājas klases un pieci individuālie uzvarētāji – pa vienam no Latgales, Kurzemes, Rīgas, Vidzemes un Zemgales.