Sanākušie pārblīvētajā tiesas zālē svīda teju trīs stundas, taču lietas izskatīšanu pēc būtības nācās atlikt. Un pēc tam atlikt vēlreiz. Iemesli bija dažādi - tad kāds saslima, tad sajauca tiesas sēžu datumus, tad nevarēja ierasties, jo noteiktais laiks pārklājās ar sēdi citā procesā. Šis nebūt nav vienīgais tiesas process Latvijā, kurš šādu iemeslu dēļ ievilcies, - Tieslietu ministrijas (TM) statistika liecina, ka pašlaik atkarībā no procesa veida atlikta tiek katra trešā vai ceturtā norīkotā tiesas sēde.
Lai šādu kavēšanos samazinātu, šobrīd Saeimā jau apstiprināta un 1. jūlijā stāsies spēkā virkne grozījumu Kriminālprocesa likumā, lemts tiek arī par izmaiņām Administratīvā un Civilprocesa likumā. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) cer, ka ar izmaiņu palīdzību tiesāšanās visā Latvijā saprātīgos termiņos varētu atgriezties divu gadu laikā. Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins (Vienotība), kurš bija arī Kriminālprocesa likuma grozījumu referents, gan ar slavas dziesmu dziedāšanu nesteidzas. Viņš norāda - kaut ļoti apjomīgi, šie grozījumi «problēmu absolūti neatrisina, tie ir tikai mazi soļi pareizajā virzienā».
«Viens neatnāca» nederēs
A. Judins, skaidrojot, kādēļ izmaiņas nepieciešamas, atsaucas uz 13. janvāra lietu: «Nav tāda universāla cipara, cik ilga tiesāšanās būtu normāla, bet paskatieties, kas notika Anglijā - pēc nesenajiem grautiņiem vainīgos notiesāja dažos mēnešos. Pie mums divus gadus izmeklēšana, un tad sākas tiesa ar uz pusgadu pārliktām sēdēm.» Likuma izmaiņas paredz attiekšanos no vismaz daļas iemeslu, kādēļ sēdes sākotnēji tika atliktas arī minētajā grautiņu lietā. Piemēram - ja tiesas procesā piedalās vairāki advokāti vai prokurori, viena advokāta vai prokurora neierašanās vairs netiks uzskatīta par pamatotu iemeslu sēdes atcelšanai.
Jāpiebilst, ka daudzas lietas Latvijas tiesās patiesībā tiek izskatītas gana raiti. Piemēram, no daudzajām zādzību lietām absolūtais vairākums pirmajā instancē pagājušogad iztiesāts ātrāk nekā trīs mēnešos. Jautājums par tiesas procesa novilcināšanu ar izsmalcinātākiem paņēmieniem nekā atklāta bēguļošana un slēpšanās no policijas aktuāls kļūst apjomīgās vai augsta profila lietās, kuras var vilkties gadiem ilgi. Tāpēc rādītājs, kas vislabāk izgaismo problēmas aktualitāti, ir tas, cik bieži tiesas sēdes tiek atliktas, un TM apkopotā statistika nav iepriecinoša, piemēram, 2012. gada janvārī krimināllietās pat teju puse jeb 44% sēžu.
Labi domāts brāķis
Paralēli dažādo procesa likumu izmaiņām šī gada martā tika pieņemti arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuriem teorētiski bija jāuzlabo arī situācija ar tiesas sēžu atlikšanu procesa dalībnieku saslimšanas dēļ, kas patlaban ir 11% no visām atliktajām sēdēm. Tajos bija paredzēts, ka līdz ar slimības lapas izņemšanu slimotājs var lūgt ģimenes ārstam papildu izrakstu, vai saslimšana ir tāda, kas prasa tikai ambulatoro ārstēšanos, vai arī - reālu gulēšanu slimnīcā. Teorētiski tiesnesis, vadoties no šāda ģimenes ārsta izraksta, tad arī varētu izlemt, vai saslimšana ir gana nopietna, lai tiesas sēde būtu jāatliek.
Tomēr praksē tas neko daudz nav devis, jo grozījumos ietvertais formulējums «var lūgt» nozīmē, ka var jau arī nelūgt. Tāpēc, ja slimotāja mērķis tiešām ir novilcināt tiesu, viņš šo izrakstu nelūdz, un tiesnesis paliek tādā pašā situācijā kā iepriekš, atzina TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža. G. Bērziņš savukārt norādīja, ka varianti, kā to labot, ir dažādi, piemēram, paši tiesneši labprāt vēlētos, lai slimības lapā būtu atsevišķa ailīte, kurā ģimenes ārstam būtu pienākums ierakstīt, vai cilvēks var vai nevar piedalīties tiesas sēdē, tādēļ TM vēloties pašreizējo regulējumu precizēt.
Savukārt A. Judins, kaut atzīst, ka šīs izmaiņas ir pozitīvi vērtējamas, uzsver, ka arī šajā gadījumā tas problēmu saknē nerisina: «Tiesai vajag neatkarīga eksperta, kurš cilvēku pats neārstē, atzinumu, vai cilvēks var piedalīties sēdē. Problēma ir tajā, ka šī funkcija uzticēta ģimenes ārstiem, kuru pienākums ir rūpēties par pacientiem, pieņemot viņiem maksimāli labvēlīgus lēmumus. Ja pacients pateiks, ka viņam sāp mugura, ģimenes ārsts arī rakstīs viņam slimības lapu. Bet tas nav tas, kas vajadzīgs tiesai.»
Sēdēs internetā
Jūlija beigās teorētiski jānoslēdzas arī tiesu modernizācijas projektam, ko veic Tiesu administrācija. Projekts, kura mērķis ir veicināt tiesu pieejamību, ietver, piemēram, iespējas tiesas sēdes noturēt, izmantojot videokonferences. I. Ilgaža uzsver, ka tajā paredzēti arī citi jauninājumi: «Tas ir tīri tehnisks risinājums, bet sekas ir tādas, ka persona, pirmkārt, var iesniegt dokumentus tiesai caur internetu, autorizējoties un aizpildot elektronisku veidlapu, viņa vēršas pie tiesas bez fiziskas klātbūtnes. Vēl šī sistēma mums ļaus automatizēti anonimizēt tiesu nolēmumus, kas ļaus tos lielākā apjomā nodot publikācijai internetā. Ja tā būs jūsu lieta - autorizējieties un visu apskatiet internetā.» Viņa gan atzīst, ka paši tiesneši pret šo risinājumu ir skeptiski noskaņoti un nav izslēgts, ka Tiesu administrācija lūgs projekta termiņu pagarināt, bet tam tik un tā jānoslēdzas šogad.
Jāpiebilst, ka ierēdņu prātos briest arī radikālākas izmaiņas tiesās, kuras līdz likumam gan vēl nav nonākušas. Civillietās ir pieņemts konceptuāls lēmums atteikties no Augstākās tiesas Civillietu palātas no 2019. gada, līdzīgi kā tas tiek darīts krimināllietās. Savukārt administratīvās tiesas, kas nu jau ieguvušas nelāgu slavu kā vispārslogotākās un tādējādi lēnākās, varētu vispār atteikties no trešās tiesu instances. Iespējamo pārsūdzību skaita samazināšana nozīmē, ka tiesvedība vienā lietā tīri teorētiski nevar vilkties tik ilgi kā iepriekš. Tomēr I. Ilgaža atzīst - nav zvanīts, ka atteikšanās no trešās instances tiešām notiks, jo pašreiz tikai pasūtīts pētījums, lai izvērtētu, «vai mērķis attaisno līdzekļus».