Lietā par huligānismu apsūdzēts Ivanovs un Vjačeslavs Gončarovs. Ivanovs arī apsūdzēts par to, ka bez attiecīgas atļaujas iegādājās un glabāja spridzināšanas ietaisi, kā arī bez attiecīgas atļaujas iegādājās un glabāja šaujamieroci un šaujamieroča munīciju.
Gončarovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu, sabiedrisko darbu uz 170 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem, savukārt Ivanovam - brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem.
Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo apsūdzību Gončarovs, huligānisku motīvu un viņam vien zināmu savu personisko interešu vadīts, ignorējot morāles normas un nonievājot sabiedrības intereses, nolēma rupji vērsties pret viņam personiski nepazīstamu advokāti Barbašu, vienlaikus huligāniskās darbībās iesaistot arī savu paziņu Ivanovu.
Realizējot savu noziedzīgo nodomu apsūdzētais, būdams alkohola reibumā, no sava mobilā telefona numura nosūtīja Ivanovam divas teksta īsziņas, kurās viņš lika informēt iepriekš minēto advokāti par to, ka saņemts pasūtījums par viņas nogalināšanu.
Saņēmis šīs īsziņas, Ivanovs ieradās advokātes birojā un informēja advokāti, ka pret viņu tiek gatavota slepkavība.
Nākamajā dienā, abiem apsūdzētajiem tiekoties, noskaidrojās, ka īsziņā sūtītā informācija ir Gončarova izdomājums un patiesībā nekāds apdraudējums advokātei nepastāv.
Neskatoties uz šo informāciju, Ivanovs, turpinot maldināt advokāti, sazinājās ar viņu telefoniski un informēja, ka vēl joprojām pastāv dzīvības apdraudējums, tādējādi sarunās uzturot un arī pastiprinot sevis sniegto maldus informāciju par pasūtījuma slepkavību.
Apsūdzētais pats personīgi apsolīja situāciju atrisināt un visu nokārtot, tiekoties ar viņam vien zināmiem cilvēkiem, kuriem ir sakars ar plānoto slepkavību, tādējādi ar savu ietekmi novēršot gatavību izdarīt advokātes nonāvēšanu.
Ar minētām darbībām izrādīta acīmredzama necieņa pret sabiedrību, kas izpaudās kā neatlaidīga, ilgstoša un demonstratīva darbība, vēršoties pret advokāti un traucējot cietušās mieru, jo cietušajai, baidoties par savas dzīvības apdraudējumu, bija ierobežota pārvietošanās un rīcības brīvība, kā dēļ viņai nebija iespējas brīvi tikties arī ar saviem ģimenes locekļiem, secinājusi prokuratūra.
Tāpat cietusī bija spiesta pārtraukt profesionālos darba pienākumus un neguva no tā iknedēļas finansiālos ienākumus, turklāt tika būtiski traucēts arī advokātu biroja darbs - sniegt ieplānoto juridisko palīdzību citām personām un piedalīties tiesas sēdē.
Tiesas spriedumam nepiekrīt Ivanovs un viņa advokāts Oskars Ondrups, kurš gatavojas iesniegt apelāciju.
"Nav pierādījumu tam, ka Ivanova rīcība pēc īsziņas saņemšanas ir atzīstama par huligānisku. Turklāt lietā nekas no noskaidrotā neapstiprina, ka Ivanova rīcībā gan objektīvi, gan subjektīvi ir noziedzīga nodarījuma - huligānisma - sastāvs," citējot advokātu, teikts Ivanova pārstāvju paziņojumā.
Advokāts norādījis, ka aizstāvamais šos draudus uztvēris nopietni un, apzinoties to izpildes iespējamību, jo savulaik ir pieredzējis paša slepkavības mēģinājumu, attiecīgi rīkojies.
"Visā kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Ivanovs paskaidroja, ko, kā un kāpēc darījis pēc īsziņas saņemšanas, savu rīcību paskaidroja arī otra lietā tiesājamā persona, savukārt tiesa lietā pieņēma pilnīgi absurdu atzinumu, ka abi pat darbojušies grupā, iepriekš vienojoties," norādījis advokāts.
Ivanovs ietā apsūdzēts par nelikumīgu spridzināšanas ietaises, šaujamieroča un munīcijas iegādāšanos un glabāšanu. Proti, spriedumā norādīts, ka viņš savā dzīvesvietā glabājis šaujamieroci "Smith & Wesson 386C" ar munīciju, kā arī spridzināšanas ietaisi. Minētos priekšmetus Valsts policija izņēmusi kratīšanas laikā.
Arī šai sprieduma daļai Ondrups nepiekrīt. "Ivanovs šo ieroci bija iegādājies likumīgi, viņam bija tā turēšanas atļauja, kas tika anulēta pēc viņa saukšanas pie kriminālatbildības. Viņš to nav slēpis un, atgriežoties no ieslodzījuma vietas, informējis policiju par pistoli, prasījis, ko viņam ar to darīt. Policijā esot teikts, ka pistoli nest ārā no mājas nevar un ka policija pati to paņems. Faktiski tā arī noticis," uzsvēris advokāts, norādot, ka par elektrodetonatora esamību savā mājā uzņēmējs vispār nav zinājis un par to pēc kratīšanas pavēstījuši tās veicēji.
Savukārt uzņēmēja dzīvesbiedre, Ukrainas pilsone Diāna Uligaņeca norādījusi, ka kratīšana Ivanova mājā bijusi ļoti ilga, abi dzīvesbiedri nepilnu stundu turēti guļamistabā, un varot tikai minēt, ko pa šo laiku kāds varēja ienest mājā, jo pašu kratīšanas norisi viņi nevarēja redzēt.
Uligaņeca arī paudusi neizpratni par atšķirīgajiem sodiem Ivanovam un vīrietim par jaunieša ar Ukrainas karogu piekaušanu, neraugoties uz vienādu inkriminēto Krimināllikuma pantu.
"Kā iespējams, ka par jaunieša, kurš uz pleciem nesa Ukrainas karogu, piekaušanu - noziegumu, kas saistīts ar vardarbību, kura rezultātā nodarīti miesas bojājumi un kas kvalificēts pēc tā paša panta, pēc kura apsūdzība celta Igoram - Latvijas tiesu sistēma piespriež 200 stundas sabiedriskā darba, bet Igoram inkriminētajā nodarījumā par cilvēka brīdināšanu sods ir teju divi gadi cietumā?", retoriski vaicā Uligaņeca.
Prokurors ar Rīgas rajona tiesas spriedumu ir apmierināts un patlaban neplāno par to iesniegt protestu, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina.
Ivanovs pirms vairākiem gadiem iznāca brīvībā pēc deviņu gadu cietumsoda izciešanas par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu. Ivanovam atrodoties apcietinājumā, viņu pašu mēģināja noindēt un šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdās bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova, kurai 2018.gadā pēc tiesāšanās vairākās instancēs noteica brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.