Jāatgādina, ka projekts tika sākts šā gada februāra vidū. Pirmā no projekta aktivitātēm bija noziegumos cietušo iedzīvotāju anketēšana, lai noskaidrotu, kāda bijusi viņu pieredze saskarsmē ar policiju.
Kāpastāstīja atzina VP preses pārstāve Sintija Virse, patlaban speciāli sagatavotas vēstules ir nosūtītas 4151 cietušai personai un atgriezeniskā saikne ir aptuveni 25%, kas esot līdzvērtīgs rādītājs citu valstu pieredzei. Cietušo pieredzes apzināšanu plānots veikt līdz 2013.gada vidum, darot to vairākos etapos, savukārt pirmā diskusija par apzinātajām problēmām tiek plānota šā gada augustā, kad Rīgā ieradīsies arī projekta starptautiskie partneri no Zviedrijas nacionālās policijas.
Iepriekš šī projekta vadītājs Andis Rinkevics sacīja, ka pēc optimistiskām prognozēm līdz marta beigām varētu tikt izsūtītas aptuveni 8000 šādu anketu, lai gan projektā minētais skaitlis ir 13 000. Projekta vadītājs skaidroja, ka katras anketas sagatavošana prasa daudz laika, tādēļ patlaban vēl nevar prognozēt, cik anketu tiks nosūtīts.
Pirmie rezultāti tika solīti aprīļa sākumā, bet plašāka analīze - maijā, taču patlaban ir jūnijs un nekāda analīze medijiem nav zināma.
Ņemot vērā, ka policija ir tā tiesībaizsardzības iestāde, kura vairumā gadījumu ir pirmā, ar kuru pēc noziedzīga nodarījuma nonāk saskarsmē cietusī persona, vairums demokrātisko valstu ir arī apzinājušās, ka policija cietušo atbalsta sistēmā kopumā ieņem būtisku lomu. Līdz ar to ikvienam policistam, kurš nonāk saskarsmē ar cietušo personu, ir nepieciešamas specifiskas zināšanas un prasmes tās pielietot praksē. Tieši caur apmācības procesu to ir iespēja to nodrošināt.
Turklāt katrai cietušajai personai, kura vērsusies pēc palīdzības, ir arī sava unikālā pieredze, savs vērtējums un stāsts pa to, kādu palīdzību policija ir sniegusi. Savukārt ikvienai organizācijai, kura vēlas attīstīties un uzlabot savu darba kvalitāti, ir būtiski izprast tās problēmas un apzināt savas vājās vietas. Cietušo pieredzes saskarsmē ar policiju apzināšana ir tas instruments, kuru policijas dienesti izmanto, lai pastāvīgi uzlabotu savus sniegtos pakalpojumus, norādīja policijas pārstāve.
Kā iepriekš sacīja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, viens no policijas tēla graušanas iemesliem ir neuzticēšanās policijai, bet tā rodas saskarsmē ar policistu. Ikdienā iedzīvotājs dzīvo savā vidē, bet policists - savā, savukārt brīdī, kad iedzīvotājs kļūst par cietušo kādā noziegumā viņš no policista vēlas saņemt tūlītēju atbalstu, rast drošības sajūtu. Nereti policisti to visu pirmajā saskarsmē ar cietušo nespēj sniegt, lai gan uzskata, ka visu izdarījuši saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Iepriekšējos gados veiktais pētījums parādījis, ka 49,2% cietušo nav bijuši apmierināti ar policijas rīcību. Turklāt 97,6% policijas rīcību pēc informācijas saņemšanas par kādu pastrādātu noziegumu vērtējuši kā sliktu. Par sliktu policistu saskarsmes kultūru nosaukuši 86% aptaujāto. Kopumā toreiz tika aptaujāti ap 650 cietušo personu.
Tagad policija ir nolēmusi situāciju mainīt, īstenojot Eiropas Komisijas finansētu projektu. Tiesa, 77 127 eiro (53 330 latu) ir nacionālais finansējums.
Policija veiks atsevišķu noziegumu atlasi, noskaidros šajās lietās cietušās personas un nosūtīs viņām īpašas aptaujas anketas. Cietušie anketu, ievadot īpašu kodu, varēs aizpildīt arī elektroniski, taču varēs arī sūtīt pa pastu. Policija apmaksās anketas atpakaļsūtīšanu. Anketas būs gan krievu, gan latviešu valodā, un to aizpildīšana būs pilnīgi brīvprātīgs process.