Izdalot šo procesu no apjomīgās Latvenergo amatpersonu krimināllietas, Ģenerālprokuratūrai to nosūtījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Latvijas Radio noskaidroja, ka jaunā lieta uzsākta pēc tam, kad aprīlī KNAB pierādījumu trūkuma dēļ izbeidza kriminālprocesu daļā par Sadales tīkla amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA Būvenergoserviss interesēs, nodrošinot to ar pasūtījumiem.
Ceturtdien KNAB paziņoja, ka rosina saukt pie kriminālatbildības bijušās valsts amatpersonas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā, un jau piektdien Latvenergo lietā tika uzrādīta pirmā apsūdzība, stāsta Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.
Apsūdzētā vārdu prokuratūra neatklāj. Kā zināms, pirms diviem gadiem uzsāktajā lietā aizturēti tika divi Latvenergo valdes locekļi. Bijušā Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona advokāts Egons Rusanovs Latvijas Radio noliedza, ka viņa klientam būtu uzrādīta apsūdzība. Savukārt bijušā energokompānijas viceprezidenta Aigara Meļko advokāts Varis Klotiņš Latvijas Radio uzsvēra, ka procesa virzītājs šajā lietā ir Ģenerālprokuratūra, bet viņam par pirmstiesas izmeklēšanas darbībām stāstīt ir aizliegts. Izmeklēšana atlikušajā Latvenergo lietā joprojām turpinās, apgalvo KNAB runasvīrs Andris Vitenburgs.
Latvijas Radio noskaidroja, ka izdalītais process zināmā mērā uzskatāms par KNAB neveiksmi. Divi citi deklarāciju lietā aizdomās turētie - Latvenergo meitasfirmas Sadales tīkls bijušais vadītājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andris Stalažs - aprīlī līdz ar ziņu par šī procesa uzsākšanu saņēma arī kādu priecīgu vēsti. Pret viņiem tika izbeigta lieta pēc nopietnāka panta - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA Būvenergoserviss interesēs.
KNAB tagad sniegtā informācija un citi dokumenti liek noprast, ka tieši Būvenergoservisā savas kapitāldaļas slēpušas Latvenergo struktūru amatpersonas, kas kādā kratīšanā atrastā materiālā dēvētas par Rīgas akcionāriem. Jau 2010. gada KNAB izmeklētāja lēmumā par aresta uzlikšanu firmas daļām norādīts - amatpersonas, iespējams, faktiski bija SIA īpašnieki, tā nodrošinot sev slēptu ienākumu gūšanu no komercsabiedrības darbības. Arī KNAB paziņojumā minētais uzņēmuma kapitāldaļu skaits liecina par Būvenergoservisu.
Šis uzņēmums tagad saucas SIA Austrumu Energoceltnieks, un tas ir bijis viens no lielākajiem Sadales tīkla pasūtījumu izpildītājiem. Kriminālprocess daļā par Stalaža un Liuzinika darbību atbalstīšanu aprīlī izbeigts arī pret uzņēmuma oficiālo īpašnieku un valdes locekli Mihailu Paladiju, kurš gan šo faktu komentēt nevēlējās. Lieta šai daļā izbeigta arī pret bijušo Būvenergoservisa valdes locekli un Meļķo un Miķelsona biznesa partneri Andreju Livanoviču, kā arī pret bijušo Sadales tīkla Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Edgaru Vitkovski.
KNAB lēmumā pieminētas kratīšanā Vitkovska darba kabinetā atrastas izdrukātas lapas, kurās norādīts uzdevums - izveidot tādus spēles noteikumus, lai nodrošinātu Būvenergoservisu ar elektromontāžas darbiem apjomā ap vienu miljonu latu. Tomēr turpat arī minēts, ka kompānijai savā darbībā jāievēro gan rakstītie, gan nerakstītie spēles noteikumi un ka tā nedrīkst pārkāpt normatīvo dokumentu nosacījumus. Vitkovska rīcībā, lemjot par Būvenergoservisu, KNAB vēl pārbauda iespējamos interešu konflikta likuma pārkāpumus.
Tomēr KNAB izmeklēšanā nav izdevies pierādīt, ka Sadales tīkla vadība būtu veikusi konkrētas darbības, lai ietekmētu lēmumus par labu Būvenergoservisam.