Pašvaldību izdevumu iznākšanas biežums nebūtu problēma, ja tajā būtu tikai informācija par tās darbu - domes lēmumu izklāsts, skaidrojums par tarifu maiņām un citu domes dokumentu skaidrojums. Tomēr šobrīd pašvaldību biļeteni nereti dublē preses darbu, piemēram, rakstot par novada vēsturi, atpūtu, kultūru un veidojot intervijas, kas nebūt nav vietvaras pienākums, uzskata Gaņģe.
Apgalvojumu, ka vietējā prese nevēsta par pašvaldībā notiekošo, Druvas redaktore sauc par nepatiesu, minot, ka reģionālie laikraksti raksta par vietvaru lēmumiem, reformu ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi.
Savukārt Alūksnes Ziņu galvenā redaktore Līga Vīksna un Gulbenes apkaimes laikraksta Dzirkstele galvenā redaktore Ginta Alberte pauda nožēlu par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu noraidīt ierosinājumu par pašvaldību izdevumu iznākšanas ierobežošanu līdz reizei mēnesī.
Vīksna teica, ka politiķiem pietrūcis atbildības un drosmes, un izteica nožēlu par velti iztērēto naudu un laiku, kas pavadīts spriežot par izmaiņām likumā, bet Alberte šo nodēvēja par kārtējo pierādījumu tam, ka uz norunām nevar paļauties.
Lai gan pašvaldības laikraksts neatkarīgajam izdevumam netraucē, saturs nedublējās un Dzirksteles žurnālisti raksta par tēmām, par ko pašvaldība savā izdevumā nekad nevēstīs, Alberte pašvaldību laikrakstus tāpat uzskata par problēmu.
Ir izaugusi paaudze ar zemu medijpratību, kas turklāt arī pieradusi saņemt informāciju bez maksas, novērojusi Alberte. Netiek atšķirta neatkarīgā prese no pašvaldības finansētās un no patstāvīgajiem medijiem tiek gaidīti tikai pozitīvi stāsti, kādi ir pašvaldības izdevumos, spriež redaktore.
Līdzīgi situāciju raksturo arī Vīksna - gadījies, ka, ejot uz intervijām, intervējamais sajaucis neatkarīgo laikrakstu ar pašvaldības izdevumu Alūksnes Novada Vēstis. Šis izdevums neizvieto reklāmas, taču tas ir pieejams par brīvu, tā tirāža sasniedz 8500 un, iespējams, tas atsaucas uz Alūksnes Ziņu abonementu skaitu, pieļauj Vīksna.
Gan Dzirkstele, gan Alūksnes Ziņas atrodas SIA Reģionu mediji paspārnē. Uzņēmums 2016.gadā strādāja ar 114 634 eiro lieliem zaudējumiem un apgrozījumu 938 335 eiro apmērā. Uzņēmumā strādā 51 darbinieks, liecina Firmas.lv dati.
Savukārt SIA Cēsu Druva, kam pieder Druva, pērn apgrozījumā sasniedza 383 045 eiro un nopelnīja 10 053 eiro. Uzņēmumā strādā 20 darbinieki, un tas vienlīdzīgās daļās pieder Gaņģei, Vilmai Sprancei, Verneram Rudzītim, Dinai Kļaviņai, Ilgai Sproģei, Eduardam Kepinskim, Diānai Kaupei, Mairitai Kaņepei, Sarmītei Kalniņai un Sarmītei Feldmainei, vēsta Firmas.lv.
Jau vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes un preses izdevēju argumentus, vakar noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.
Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) norādīja, ka pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.
Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.
Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) aicināja ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai oficiālais izdevums.
Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (Vienotība). Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (Saskaņa), Astrīda Harju (Vienotība) un Viktors Valainis (Vienotība).