Ārkārtas situācija noteikta līdz 2017.gada 17.aprīlim.
Atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtas situācijas laikā ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Valsts policijai pēc PVD pieprasījuma uzdots izveidot kontrolposteņus un nodrošināt amatpersonu dežūras posteņos uz ceļiem, kas šķērso minētās teritorijas, kā arī iesaistīt amatpersonas mēra apkarošanas pasākumu īstenošanā skartajās novietnēs, ja to īpašnieki nepakļaujas PVD amatpersonu norādījumiem. Tāpat policijai sadarbībā ar PVD uzdots pastiprināti kontrolēt transportlīdzekļus minētajās teritorijās, lai pārbaudītu mājas cūku un mežacūku un to produktu pārvadājumus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdots nodrošināt uzraudzību un atbalstu dzīvnieku līķu sadedzināšanas gadījumā.
Attiecīgo novadu pašvaldībām uzdots ierādīt vietu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanai un piesaistīt tehnikas un citu resursu nobeigušos un nogalināto dzīvnieku sadedzināšanai mēra apkarošanas laikā.
Faktiskos izdevumus mēra apkarošanas pasākumu laikā šajā rīkojumā minētajām institūcijām un pašvaldībām segs no valsts budžeta programmas "„Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Kā ziņots, ārkārtas stāvokļa izsludināšana atvieglo operatīvo dienestu darbu attiecīgajā teritorijā. Pārsvarā tas saistīts ar operatīvu dzīvnieku likvidēšanu un blakusproduktu iznīcināšanu. Saistībā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem būs nepieciešams novirzīt aptuveni 100 000 eiro.
Kā ziņots, Rukās 14.janvārī konstatēta ĀCM infekcija, kuras dēļ jāiznīcina vairāk nekā 5000 šīs fermas cūkas. Kā iepriekš atzina saimniecības apsaimniekotāja SIA Ancers valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalvāns, zaudējumi par cūkām, kā arī kopumā par biznesā ieguldītajiem līdzekļiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro. Līdzās finansiālajam triecienam uzņēmumam lielākās bažas sagādā īpaša ģenētiskā materiāla zaudēšana. Ancers šķirnes cūku audzētava veidojusies uz kādreizējās zinātniski pētnieciskās saimniecības Krimulda bāzes. Uzņēmumam ir divi cūku audzēšanas kompleksi - Rukas sivēnmāšu turēšanai un sivēnu ražošanai, otrs Salaspilī - gaļas cūku audzēšanai. Kopējais ganāmpulka lielums ir vairāk nekā 8500 dzīvnieku.
Tāpat vēstīts, ka tīs gadu laikā, kopš Latvijā ievazāts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tā profilakses un apkarošanas pasākumiem izlietoti 13,318 miljoni eiro. 2014.gadā ĀCM uzraudzībai un apkarošanai izlietoti kopumā 7 095 654 eiro, 2015.gadā - 3 003 998 eiro, bet pērn no 1.janvāra līdz 1.novembrim - 3 218 852 eiro.
Šogad vīruss konstatēts jau 43 meža cūkām, bet pagājušajā gadā slimība skāra 1146 meža cūkas.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.