Vēstulē Bartaševičs nesniedz piedāvājumu, kā sabalansēt Rēzeknes pilsētas budžetu, bet tā vietā apsūdz virkni politiķu, kas gremdējot Rēzekni, bet viņu esot izraudzījušies "publiskam sodam".
Bartaševičs apgalvo, ka Rēzeknes finanses nepamatoti esot paliktas "zem mikroskopa", lai arī par "vairāku miljonu budžeta deficītu, interešu konfliktiem, stingru taupības pasākumu ieviešanu" tiekot runāts arī citās pašvaldībās. Rēzeknes politiķis saskata "īpašu attieksmi" pret Rēzekni un "politisko spiedienu no valdošās partijas puses", kuras konkrēti vārdā gan viņš nenosauc. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir skaidrojis, ka izaicinājumi sabalansēt budžetus tiešām ir vairākām pašvaldībām, taču tās atšķirībā no Rēzeknes spēj pildīt uzņemtās finansiālās saistības.
Latvijā vairākām pašvaldībām, ne tikai Rēzeknei, budžeta sabalansēšanai un pamatfunkciju nodrošināšanai trūkstot "miljoniem eiro", klāsta atstādinātais Rēzeknes mērs, kā biedinājumu pieminot citu pašvaldību lēmumus par skolu slēgšanu, darbinieku skaita samazināšanu u.tml.
Bartaševiča ieskatā, savukārt valsts liedzot pašvaldībām finanses - pēc viņa ziņām, pēdējos gados pašvaldību budžetu daļa konsolidētajā valsts budžetā esot samazinājusies no 19,6% līdz 16,4%. Bartaševičs atkārtoti uzstāj, ka Rēzeknes finanšu problēmas izrietot no lēmumiem un norisēm, kas neesot atkarīgas no domes - no minimālās algas palielināšanas, izdevumu pieauguma pedagogu algām, cenu kāpumu energoresursiem un pakalpojumiem iepirkumos, procentu likmju pieauguma no Valsts kases ņemtajiem aizņēmumiem, pašvaldības policijas izveides, deinstitucionalizācijas projektā ieviesto pakalpojumu uzturēšanas.
Rēzeknes pilsētas 2024.gada budžeta projektā ieņēmumu pieaugums tiekot plānots par nepilnu miljonu eiro, savukārt ar likumiem noteiktās papildu funkcijas vai esošo funkciju sadārdzinājums tuvojoties 3,5 miljoniem eiro, pauž pašvaldības politiķis.
Tālāk jau atstādinātais mērs apsūdz pašvaldības opozīcijas deputātus, kuri balsojumos atturoties un tādējādi neuzņemoties "atbildību par nepopulāriem lēmumiem". Tieši šīs "opozīcijas deputātu taktikas dēļ pagājušā gada nogalē nebija pieņemti ļoti svarīgi lēmumi par pašvaldības budžeta grozījumiem", paziņojis Bartaševičs, kura paša vadītās partijas "Kopā Latvijai" politiķi pērnā gada izskaņā vispirms mēģināja torpedēt domes darbu un panākt atlaišanu, vairākās domes sēdēs "noraujot" kvorumu, bet vēlāk dažāda līmeņa balsojumos sākot atturēties.
Bartaševiča skatījumā, Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu stabilizācijas process tiekot "ilgstoši torpedēts" un Rēzeknei esot izmaksājis gandrīz 0,5 miljonus eiro soda sankciju veidā par laikus neapmaksātiem rēķiniem.
Viņaprāt, Rēzekne tiekot "pakļauta masīvam politiskajam spiedienam", kura izdarīšanu viņš pārmet arī masu medijiem.
Vēstuli Bartaševičs adresējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai (JV), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Oļegam Burovam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts policijai. Piemēram, Bartaševičs aicina tiesībsargājošās iestādes izvērtēt finanšu ministra rīcību "sakarā ar viņa bezdarbību un pretlikumīgo rīcību, kuru rezultātā Rēzeknes pašvaldībai radušies vairāku miljonu eiro zaudējumi". Savukārt Burovam tiek pārmests, ka viņš Rēzeknes pašvaldības deputātiem tikšanās laikā esot izteicis draudus.
Jau ziņots, ka 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no "Kopā Latvijai" kādu laiku centās panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.
Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.
Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei. Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.
Tāpat budžeta izstrādes virzību nodrošina arī Finanšu un budžeta komiteja, kuras viens no uzdevumiem ir izskatīt un apstiprināt pašvaldības budžetu pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē. Revīzijā konstatēta gan Rēzeknes sagatavotā rīcības plāna nesakritība ar budžeta grozījumiem, gan būtiski trūkumi Rēzeknes stabilizācijas plānā.
Finanšu ministrija (FM) ir apsolījusi - ja finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pilsēta apstiprinās bezdeficīta budžetu, ministrija meklēs risinājumu, lai pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai piešķirtu piecu miljonu eiro aizdevumu. Pēc pēdējās informācijas, Rēzeknes pilsētas budžetā tā sabalansēšanai jāpieņem ap 3 miljonu eiro taupības pasākumi.