Jānis Pabērzs

Par vienu no izglītojošajiem un zinātniskajiem projektiem – pirmās kosmiskās zondes „Zinoo-1” palaišanu vienā no stacijas ēkām liecina pie galda vēl saglabājies uzraksts – Lidojuma vadības centrs. Projekts tapis sadarbojoties Cēsu Bērnu zinātnes centram „Z(in)oo” un Rīgas Tehniskajai universitātei.6/9

Bez cilvēku klātbūtnes nekādi neiztikt. Viesojamies Skrīveru meteostacijā

21. gadsimts un straujā tehnoloģiju attīstība ienesusi jaunas vēsmas arī tādā ikkatram Latvijas iedzīvotājam svarīgā jomā kā laika prognožu veidošana – šobrīd prognozes tiek veidotas galvenokārt izmantojot satelītuzņēmumus, tehnoloģiju sniegtās iespējas piezemes novērojumos un, protams, veidojot datormodeļus potenciālajiem laika apstākļiem.

Tam, ko mēs sagaidīsim rīt, parīt, pēc nedēļas vai pat pēc mēneša un pusgada. Lielākoties piezemes novērojumu pierakstīšana notiek automātiski – ar dažādu sensoru, ierīču un aparātu starpniecību. Tomēr joprojām ir novērojumu veidi, kuros bez cilvēku klātbūtnes neiztikt.Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kas ir vadošā meteoroloģisko prognožu veidošanas iestāde valstī, apkalpo vairākus desmitus meteoroloģisko staciju. Lielākoties tās darbojas automātiskā režīmā, nosūtot apstrādātās ziņas uz centru Rīgā, taču Latvijā joprojām strādā arī septiņas meteoroloģiskās stacijas, kurās diennakts režīmā novērojumus veic cilvēki – Alūksnē, Daugavpilī, Dobelē, Liepājā, Rīgā, Ventspilī un Skrīveros. Un šoreiz viesojamies LVĢMC Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā, lai pētītu, kas un kā notiek šajā zinātniskajā bāzē, kas un kā tiek novērots, kādi mērījumi veikti un kāds labums no šādas stacijas pastāvēšanas ir mums visiem.Bez cilvēku klātbūtnes nekādi neiztiktSkrīveru meteoroloģiskā stacija, kas atrodas šīs pilsētiņas nomalē, šobrīd ir unikāla. Protams, arī Skrīveros, tāpat kā citās meteoroloģiskās stacijās visā Latvijas teritorijā, ir automātiskās ierīces mērījumu veikšanai un fiksēšanai, ko var izdarīt atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas, taču šeit tāpat tiek veikti speciālistu regulārie manuālie mērījumi un vizuālie specifiskie novērojumi – piemēram, mākoņu veidi un tipi, temperatūras zāles augstumā svārstības, nokrišņu daudzums un tā svārstības noteiktos laika periodos, atmosfēras parādības (kā pērkona negaiss, lietus veidi, sarmas, ledus segas veidošanās uz ceļiem, augsnē un kokiem utml.), apledojuma veidošanās process. Taču tas nav vienīgais, kas ietilpst meteoroloģiskās stacijas darbinieku pienākumos – katru otro dienu, 2-3 naktī, no Skrīveru stacijas gaisā tiek palaista meteoroloģiskā zonde – neatsverams palīgs informācijas iegūšanai par stāvokli dažādos atmosfēras slāņos. Tās palaišanai, starp citu, nepieciešami saskaņojumi arī ar Latvijas gaisa satiksmes dispečeriem.„Tas ir dārgs, taču, neapšaubāmi nepieciešams mērījums, bez kura būtu grūti veikt precīzas prognozes,” mums stāsta Skrīveru meteoroloģiskās stacijas aerometeoroloģe Lāsma Cīrule, Lāsma mums izrāda, kā tiek sagatavota zonde, uz kādiem principiem tā darbojas un cik svarīgi ir zondes veiktie mērījumi: „Uz mūsu veiktajiem mērījumiem un savāktajiem datiem, kas katru otro dienu tiek nosūtīti uz Rīgu analīzei, balstās visa gatavojamā laika prognoze gan mūsu valstij, gan arī atbilstošajam Eiropas reģionam kopumā,” par sava darba nozīmīgumu ir pārliecināta aerometeoroloģe.Būtiska Skrīveru stacijas darba sastāvdaļa ir ne vien mērījumu nolasīšana no mēraparātiem un atbilstoša sagrupēšana ziņu nosūtīšanai uz Rīgu, bet arī vizuālie novērojumi: „Bez tiem nekādi neiztikt,” saka Lāsma Cīrule, „jo pagaidām vēl mērinstrumenti nespēj fiksēt pilnīgi visu nepieciešamo, kas nepieciešams gan regulārajai laika prognozei, gan iespējamo krīzes situācijas brīdinājuma sistēmām – mākoņu veidi debesīs, dabas parādību veidošanās un novērošana,” šos un ne tikai šos veicamos darbus uzskaita Lāsma. „Tas ir svarīgi, lai veidotos kopaina par situāciju, kas arī ļauj prognozēt, piemēram, iespējamos negaisus, vētras un citas parādības, par kuru veidošanos cilvēkiem nepieciešams zināt iepriekš.”Lāsma, tāpat kā četras viņas kolēģes, ir skrīverietes – visas izgājušas apmācību tepat stacijā, ieguvušas atbilstošu zināšanas līmeni, un tagad diennakts režīmā apkalpo Skrīveru meteoroloģiskā stacijā esošās iekārtas, aparatūru un, protams, nodrošina meteoroloģiskās zondes palaišanu. „Mums viss ir ļoti precīzi un, pats svarīgākais, laicīgi jānosūta uz LVĢMC Rīgā, tikai tad arī prognozes būs precīzas,” saka L.Cīrule, stāstot, ka katriem novērojumu veidiem ir savi noteikti novērojumu termiņi un nosūtīšanas laiki – tos nedrīkst nokavēt. Izrādot stacijas teritoriju, Lāsma paskatās pulkstenī – jāpaspēj mums visu parādīt līdz pulksten trijiem, kad noteikti jābūt gatavam nākamajam sūtījumam...Stacijā izmantotā programmatūra – ļoti mūsdienīgaKad raugāmies stacijas ēkā uzstādītā novērojumus fiksējošā datora monitorā, esam spiesti atzīmēt, ka bezgalīgās ciparu un mērījumu virknes šķiet gluži kā Ķīnas ābece. „Protams,”, pasmaida aerometeoroloģe, „bez ļoti plašām zināšanām un atbilstošas izglītības šis darbs tiešām tāds var šķist,” L.Cīrule skaidro, rādot ko nozīmē katrs rādījums datora ekrānā. Tieši no šo rādījumu rūpīgas analīzes arī iespējams veidot mums katram tik ļoti nepieciešamo prognozi, kuru vēlāk – pārveidotu jau, kā izsakās Lāsma – cilvēku valodā no ekrāna nolasa TV ziņu diktori. Meteoroloģe atceras, ka sākumā esot bijis grūti – piemēram, ir jāziņo centram par mākoņu veidiem. Tas ir ļoti svarīgi prognožu sākotnējā tapšanā. Un katram mākoņu veidam (bet to kopumā ir vairāk nekā daži desmiti) atbilst savs noteikts kods. Tad bijis jārokas pa Mākoņu atlantu, kur visi šie veidi uzskaitīti, klasificēti un atbilstoši sagrupēti. „Tagad līdz ar pieredzi vairs tikai dažkārt jāieskatās, kas un kā tad tajās debesīs redzams.”Skrīveros arī viesi var prognozēt laikuŠī gada Muzeju naktī savas durvis interesentiem vēra arī Skrīveru meteoroloģiskā stacija – LVĢMC speciālistu uzraudzībā stacijas apmeklētāji varēja paši mēģināt prognozēt laiku un, protams, iepazīties ar to, kā tad īsti notiek laika prognožu gatavošana un no kurienes nāk prognožu speciālistiem vajadzīgā informācija. „Izglītojošos pasākumos iesaistāmies labprāt,” saka arī Lāsma Cīrule, „pie mums bieži ierodas skolēni, dabas pētnieki un interesenti, kam patīk izprast procesus.” Kā viens no saistošākajiem pēdējā laika pasākumiem ir bijusi sadarbība ar Cēsu Bērnu zinātnes centru Z(in)oo – no Skrīveriem palaista pirmā Latvijas kosmiskā zonde Zinoo-1, ko pašu spēkiem veidoja Cēsu Bērnu zinātnes centra jaunieši. Ar ūdeņradi pildītais balons zondi pacēla līdz pat 31 kilometra augstumam. Vērot laiku – tāds ir Skrīveru meteoroloģiskās stacijas darbinieku galvenais pienākums. Būtībā – ļoti romantiska profesija: būt laika apstākļu, mākoņu, nokrišņu un vēja vērošanas speciālistam. „Man patīk tas darbs, kuru daru,” jau atvadoties no Skrīveru meteoroloģiskās stacijas saka Lāsma Cīrule. Atliek vien novēlēt – lai darbs Skrīveros sokas.

„Lai cik attīstītas ir tehnoloģijas, lai kādas mērierīces ir pieejamas, tomēr pavisam vēl bez cilvēku klātbūtnes iztikt nevaram, tāpēc kopējā Eiropas meteoroloģiskajā tīklā iekļaujas arī meteoroloģiskās stacijas, kuras joprojām apkalpo, tā sakot, dzīvi cilvēki – bez viņu zināšanām, iegūtās izglītības un pieredzes, izveidot pilnvērtīgas un, galvenais, precīzas laika prognozes nebūtu iespējams,” uzsver Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdes priekšsēdētāja Inita Stikute, kuras vadītajam centram viens no galvenajiem un sabiedrībā atpazīstamākajiem darbiem ir tieši precīzas hidrometeoroloģisko prognožu veidošana. LVĢMC gatavo ne tikai tās prognozes, kuras katrs no mums var dzirdēt TV vai radio ziņās un lasīt laikrakstos, bet arī ļoti specializētas prognozes, kas akūti nepieciešamas lauksaimniekiem, aviācijai, enerģētikas uzņēmumiem, ceļu būvniekiem un daudzām citām nozarēm. LVĢMC valdes priekšsēdētāja saka, ka šajā ziņā viss ir kārtībā – prognozes tiek sastādītas profesionāli: „Tostarp ļoti nozīmīga loma ir septiņām diennakts novērojumu stacijām, kur līdztekus automātikai manuālos mērījumus un vizuālos novērojumus veic arī atbilstoši sagatavoti mūsu speciālisti,” tā atzīmēja Inita Stikute.

Fakti par LVĢMC Skrīveru meteoroloģisko staciju

meteoroloģiskā stacija Skrīveros dibināta 1940. gada 1. decembrī;
meteoroloģiskā stacijā pastāvīgi strādā 5 darbinieki;
viena no septiņām meteoroloģiskām stacijām, kurā speciālisti papildus automātiskie mērījumiem veic arī manuālos mērījumus un vizuālos novērojumos;
meteoroloģiskā stacija ir iekļauta vienotajā Latvijas, Eiropas un pasaules meteoroloģisko novērojumu tīklā;
īpaši svarīga, izstrādājot brīdinājumu sistēmu par iespējamām krīzes situācijām.

Novērojumi, kuri līdztekus automātiskiem mērījumiem tiek veikti Skrīveros