Aizņēmumu plānots ņemt trīs projektu īstenošanai un sākotnēji no valsts tiks ņemta visu projektu kopējā summā, jo Eiropas fondu nauda pašvaldībai pienākas tikai pēc faktiskas projektu realizācijas.
Pirmais no tiem ir Piejūras internātpamatskolas ēkas un pieguļošās teritorijas pārbūve Siguļos. Šī gada martā pašvaldība izsludināja iepirkumu par būvdarbu veikšanu un izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, konstatēts, ka iepirkuma līguma slēgšanas tiesības būtu piešķiramas pretendentam, kurš piedāvā iepirkumā iekļautos darbus veikt par 2,59 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Sākotnēji pašvaldība šim mērķim bija paredzējusi atvēlēt 1,50 miljonus eiro, kas nozīmē, ka ar šodien pieņemto lēmumu paredzēts piešķirt papildu naudas līdzekļus 1,08 miljonu eiro apmērā līgumcenas un PVN izmaksu segšanai. Šajā summā iekļautas arī autoruzraudzības izmaksas 9257 eiro apmērā un būvuzraudzības izmaksas 19 699 eiro apmērā, ieskaitot PVN, kas nozīmē, ka kopumā šis projekts izmaksās 2,61 miljonus eiro.
Runājot par bērnudārza būvniecību, pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (ZZS) sacīja, ka līdz ar minētā bērnudārza būvniecību tiks izsmelta patlaban izveidojusies rinda. Deputāts Imants Krastiņš (Reģionu alianse) gan sacīja, ka pašvaldība vispār izvēlējusies nepareizu vietu bērnudārza būvniecībai un, ka viņa partijas pārstāvju personīgi veiktā aptauja liecina, ka 85% vecāku gribētu pirmskolu Kalngalē, nevis Siguļos. Viņš arī piebilda, ka vairākkārt lūdzis pašvaldībai iespēju izskatīt zemes iegādi Kalngalē. Jurēvica uz deputāta piebildi atbildēja, ka zemi iegādāties tur pagaidām neesot iespējams, jo zemju īpašnieki tam nepiekrīt, taču nākotnē bērnudārzs Kalngalē būšot.
Jurēvica apliecināja, ka oficiālu aptauju pašvaldība izvēloties bērnudārza celtniecības vietu rīkojusi neesot tādēļ, ka nebija alternatīva piedāvājuma. "Ko mēs darītu, ja viņi pateiktu, ka Siguļos skolu negrib? Mums tur nav zemes un nav iespēju to iegādāties. Uz mums šobrīd piederošās zemes atrodas brīvā laika pavadīšanas centrs, kuram esam iecerējuši nelielu piebūvi, kur varēs uzņemt kādas divas bērnu grupiņas. Vairāk mēs šobrīd atļauties nevaram, jo mums tam nav ne naudas, ne zemes," sacīja Jurēvica.
Līdzīgs scenārijs noticis arī ar moduļa tipa ēku projektēšanas un būvniecības projektu, kuru plānots īstenot, lai Carnikavas pamatskolas būvēšanas laikā skolēniem būtu vieta, kur mācīties.
Sākotnēji šim projektam tika rezervēti 2,30 miljoni, taču pretendents iesniedzis piedāvājumu par 3,50 miljoniem, ko pašvaldība pieņēmusi. Rezultātā aizņēmumā no valsts kases tiks ņemti 1,30 miljoni. Šajā summā jāiekļauj vēl 108 900 eiro, lai nodrošinātu skolas moduļu ēkas pārbūves par pansionātu - dienas centru, projektēšanu un būvuzraudzības izmaksas 50 000 eiro apmērā. Kopumā šis projekts izmaksās 3,65 miljonus eiro un šo naudu pašvaldība cer atdot 30 gadu laikā.
Šajā iepirkumā bija piedalījies tikai viens pretendents uz ko uzmanību vērsa arī deputāts Jānis Leja (Saskaņa). "Mēs nevaram izlemt vai šis ir labākais un izdevīgākais pretendents, ja vispār nav ar ko salīdzināt," sacīja Leja, un piedāvāja iepirkumu izsludināt atkārtoti.
Arī deputāts Kristaps Bergmanis (Reģionu alianse) norādīja, ka, ja projektam radies tik liels sadārdzinājums un interese bijusi tik maza, tas signalizējot par to, ka iepirkums bijis sagatavots nekvalitatīvi un pārlieku nesaprotami un to būtu nepieciešams pārstrādāt. Jurēvica skaidroja, ka moduļu ražotāji nav gatavi iepirkumā piedalīties, jo, salīdzinot ar klasiskajiem moduļu tipiem, šis iepirkums ir sarežģīts un ar pārāk specifiskām, tehniskām prasībām. Turklāt projekta realizācijas termiņi "iet uz beigām" un jaunu iepirkumu sludināt neesot laika.
Lielāko aizņēmumu - 5,79 miljonus eiro - plānots ņemt pievadinfrastruktūras izbūvei Mežgarciema uzņēmējdarbības teritorijā. LTV raidījums DeFacto par šo projektu jūnija sākumā vēstīja, ka pašvaldība "meža vidū" iecerējusi izbūvēt infrastruktūru 205 darba vietām. Patlaban bijušajā kara pilsētiņā atrodas pamestas ēkas un grausti. Pēc raidījumā paustā, sākotnēji šī projekta attīstīšanai sadarbību solīja Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kurš bija gatavs savu darbību šeit izvietot, taču tagad savas domas institūta pārstāvji mainījuši. Lai gan pastāv risks, ka nebūs uzņēmēju, kas šo jauno infrastruktūru izmanto, pašvaldība no idejas projektu realizēt nav atteikusies.
Arī šodienas domes sēdē deputāti vairākkārt norādīja, ka "neviens uzņēmējs neies strādāt uz meža vidu" un, ka nav nekāda pamatojuma būvniecību uzsākt tieši minētajā vietā. Jurēvica gan skaidroja, ka tur tiks uzbūvēti tikai piekļuves ceļi, kanalizācija, elektrība un citas ārējās infrastruktūras, bet ēkas būvēs piesaistītie uzņēmēji.
Viņa skaidroja, ka riski, protams, pastāv, taču jāstrādā esot. "Mēs varējām neko nedarīt un pateikt, ka ir grūti. Šeit galvenā problēma ir tā, ka divus gadus mēs reāli neko nevaram darīt, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka līgumu ar uzņēmēju var slēgt tikai tad, kad ir noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kas mums vēl nav, un neviens negrib tik ilgi gaidīt. Tikai īstenojot projektu, mēs varēsim uzrunāt arī uzņēmējus," skaidroja priekšsēdētāja.
Sākotnēji šim projektam bija rezervēta summa 3,99 miljonu apmērā, no tiem 2,98 miljonus tika plānots nodrošināt no Eiropas fondiem. Iepirkuma uzvarētāja piedāvājums ir 5,64 miljoni eiro. Autoruzraudzībai nepieciešami 19 243 eiro un būvuzraudzība vēl 130 000, kas nozīmē, ka pašvaldībai nepieciešams ņemt vēl 1,80 miljonus eiro aizņēmumā no valsts.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Jurēvica, tad visi sadārdzinājumi radušies tikai tādēļ, ka sākotnējās summas rezervētas balstoties uz aptuveniem aprēķiniem.
pašvaldības=korupcija+izšķērdība