Politiķis par traģēdiju sauc "nespēju tieši no AM puses skaidrot notikušo".
"Manuprāt, aizsardzības ministram nevajadzēja slēpt vai mēģināt pabāzt zem tepiķa to, kas ir noticis," sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka informācija bija nepieciešama gan sabiedrībai kopumā, gan pašvaldībām, kuru priekšsēdētāji lielākoties arī vada civilās aizsardzības komisijas.
Pēc viņa paustā, līdz šim brīdim ne ar vienu Latgales pašvaldību un ne ar vienu civilās aizsardzības komisiju oficiāli neviens no AM nav sazinājies un nekādu informāciju par notikušo nav sniedzis. Elksniņš ironizēja, ka pašvaldību vadītājiem arī nākas lasīt ziņu virsrakstus un skatīties AM preses konferenci.
"Lūk, tā ir traģēdija, kas norāda uz nespēju uzņemties krīzes vadību un krīzes komunikāciju," pārliecināts politiķis, skaidrojot, ka pašvaldības vēlētos saņemt informāciju arī par to, vai savā administratīvajā teritorijā saistībā ar notikušo būtu jāveic kādi pasākumi, kādi būtu AM ieteikumi saistībā ar komunikāciju ar iedzīvotājiem.
LETA jau rakstīja, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais bezpilota lidaparāts bija ar sprāgstvielām aprīkots "Shahed" tipa drons, preses konferencē pirmdien paziņoja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.
Pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc nogāšanās drona kaujas galviņa nebija eksplodējusi.
Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem.
Vaicāts, kas liecināja, ka drons nebija naidīgs Latvijai, NBS komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja, ka atklāta eskalācija nav konstatēta, turklāt situācijas uzraudzīšana nenozīmē, ka drons konstatēts tikai nokrišanas vietā. Vienlaikus bijusi plaša informācija, ko snieguši ārvalstu partneri, un, ņemot vērā saņemtās informācijas analīzi, NBS secināja, ka lidaparāts nebija apzināti mērķēts uz Latviju.
NBS komandieris gan nekomentēja, cik daudz sprāgstvielas drons pārvietojis, un kādas būtu sekas, ja tomēr tas būtu nogāzies uz dzīvojamās ēkas. Vienlaikus ikviens varot redzēt paralēles, kas notiek, Krievijai karā Ukrainā izmantojot šos lidaparātus.
Lūgts precizēt, kāpēc lidaparāts tomēr netika notriekts, NBS komandieris atbildēja, ka NBS uzraudzīja situāciju jau no paša sākuma, kad lidaparāts tika pamanīts kaimiņvalstī. Lai pieņemtu lēmumu par lidojoša objekta iznīcināšanu, ir noteiktas procedūras, un šajās procedūrās ietverts tas, ka NBS jābūt pilnībā pārliecinātam, ka tas nav civilais objekts, piemēram, deltaplāns. Vienlaikus jābūt pārliecībai, ka šis objekts atbilst iznīcināšanas procedūrai.
Tāpat pastāv citas iespējas, piemēram, lidaparāta piespiedu nosēdināšana vai elektroniskās karadarbības metodes pielietošana. Latvijas rīcībā ir elektroniskās karadarbības instrumenti, taču kopumā pasaulē tie vēl ir attīstības stadijā, un Latvijas robežaizsardzības rīcībā nav daudz šo ierīču, norādīja Kalniņš. "Mēs pa labi, pa kreisi nešaudāmies uz robežas. Ir bijuši gadījumi, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijā netīšām," uzsvēra NBS komandieris.