FOTO: Majoru pludmalē sāk kāpu nostiprināšanas darbus

Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus, lai uzlabotu degradēto kāpu stāvokli.  Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015.gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk ir pakļauta noskalošanai, un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Minētajā teritorijā pludmali veido un starpvētru periodos nelielā apjomā papildina ļoti smalkas smiltis, kas nodrošina gruntsūdens pacelšanos līdz pat pludmales virsmai, tādējādi smilšu virskārta nenožūst un vēji mitrās smiltis nevar iepūst kāpu joslā. Tāpat vētru laikā pludmalē un seklūdens joslā veidojas pārrāvuma straumes, kas aiznes smalkgraudainās pludmales smiltis dziļi zemūdens nogāzē. Kāpu noskalošanos veicina arī klimatisko apstākļu maiņa – ziemā arvien retāk veidojas ledus, kas varētu ierobežot vētras radīto viļņu iedarbību uz krastu. Secināts, ka notiek lēna vidējā ūdenslīmeņa paaugstināšanās, un biežāk novērojamo vēju virziens nav labvēlīgs kāpu atjaunošanās procesam dabīgā ceļā. Kāpu eroziju veicina arī ļoti augsta antropogēnā slodze – šajā pludmales posmā atpūšas daudz cilvēku un rezultātā kāpu veģetācija tiek izbradāta.Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Vēl viens no pasākumiem krasta kāpu stabilizēšanai ir kārklu stādīšana. Pērn tie tika iestādīti divās joslās pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi. Kārklu zona pludmalē tiek atjaunota regulāri, savulaik Majoru pludmalē tika stādītas arī graudzāles – smiltāju kāpuniedre. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali.