Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis spriež, ka cilvēki mēdz izvēlēties dzīvesvietu, kas vislabāk atbilst viņu dzīves kvalitātes prasībām. Viņaprāt, Salas novads ir kompakts - tajā ir viss, ko ģimenei vajag pilnvērtīgai dzīvei. Tas viss, kāpēc iedzīvotāji mūsdienās vairāk izvēlas pārcelties uz Pierīgas reģioniem.
Arī Dienas aptaujātie Salas novada iedzīvotāji teic, ka viņiem laimējies. Novads ir ainavisks, tuvu pilsētām, piemēram, līdz Jēkabpilij tikai pieci kilometri, līdz Rīgai - 135. Ja arī darbs ir Rīgā, varot izbraukāt. Novadā ir labi attīstīta ražošana - tātad darba iespējas, bērniem ir gan bērnudārzs, gan skola. A. Jaunsleinis teic, ka tas viss iespējams, ja ir bijusi laba saimniekošana, un Salas novadam tāda esot. Salas novads jau vēsturiski bijis stabils, pateicoties sekmīgai agrofirmas darbībai. Teritorijas attīstības līmeņa koeficients novadā vienmēr bijis ar plus zīmi, atzīst Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Apkures dēļ
Salas novada domes priekšsēdētāja stāsta, ka, pirms vairāk nekā desmit gadiem Salas pagastā bijusi vērojama masveidīga iedzīvotāju aizplūšana, tagad vērojamas citas tendences. Pagastā brīvu dzīvokļu tikpat kā neesot. Tie, kas reiz aizgāja, nākot atpakaļ, jo ir sakārtota apkures sistēma. Pirms desmit gadiem apkuri mājām, kur nemaksāja, atslēdza, stāsta bijusī saliete Antra Kalva. Apkure parādījusies tikai decembra vidū. Paldies Dievam, ziema neesot bijusi auksta un ūdens caurules neesot salušas ciet, bet iedzīvotāji nebijuši mierā un mitekļus pametuši.
Noskaņojums bijis kā pēc kara - stāsta I. Sproģe. Tagad novadā ir vairākas apkures iespējas - kopējā katlu māja, moduļu tipa apkures mājas un iespēja kurināt ar dabasgāzi. Arī Antra Salu toreiz pameta un nu jau vairākus gadus dzīvo tuvējā Jēkabpilī. Viņa atzīst, ka dzīve jau nokārtota, bērni izauguši, tāpēc Salā atgriezties negrasās, lai gan pagastā ir viņas darbavieta - uzņēmums nodrošina skolēnu ēdināšanu, tikko atvērta arī maza konditoreja. Līdzīgi kā Antra, no Jēkabpils uz laukiem ik dienas darba gaitās dodas arī citi pilsētnieki.
Novadā ir labi attīstīta ražošana. Piemēram, Salas pagastā ir dārzniecība Rītausma, kas nodarbina ap 60 cilvēku, ceptuve Dona - nodarbina ap 120 cilvēku, cūku komplekss Miķelāni - ap 160 darbinieku.
Katram savas priekšrocības
Reģionālā reforma ieviesusi savas korekcijas, bet «novads ir normāls», atzīst aptaujātie salieši un sēlpilieši, kas nu sadzīvo vienā novadā. «No sākuma bijām mēs un jūs, bet tagad ejam kopsolī, psiholoģiskais klimats ir uzlabojies,» stāsta priekšsēdētāja. Līdzīgās domās ir arī Sēlpilī aptaujātie iedzīvotāji, kuri, salīdzinot ar Salas pagastā dzīvojošajiem, tik apmierināti ar dzīvi vis nav. Viņi ar nožēlu atzīst, ka pagastā tika slēgta skola un, salīdzinot ar kaimiņu - Salas pagastu, darba iespēju Sēlpilī neesot tik daudz.
Sēlpiliete Maija Čakstiņa, kura strādā bibliotēkā un pie viņas cilvēki nākot kā pie bikts, secinājusi, ka ar dzīvi apmierināti ir tie, kuriem ir darbs, bet kuriem nav, tiem iet sūri un palīdzība jāmeklējot sociālajos dienestos, kur tā nekad netiekot liegta. Piemēram, novads piedāvā mazturīgajām ģimenēm veidot dārzu. Viņasprāt, Sēlpilij esot citas priekšrocības - Salā ir attīstīta ražošana, bet Sēlpils ir vairāk ainaviska un ar kultūrvēsturisko mantojumu.
Ir darba iespējas
Salas novadā 1. februārī bija reģistrēti 358 bezdarbnieki, ilgstošie - 129, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. NVA Jēkabpils filiāles vadītāja Svetlana Zujeva prognozē, ka līdz ar pavasara iestāšanos bezdarbnieku skaits saruks, jo pieprasīti kļūs sezonālā darba darītāji.
Novada uzņēmēji un vadītāji stāsta, ka darba iespēju ne Salā, ne Jēkabpilī netrūkstot. Ja vien ir vēlēšanās, darbu varot atrast. Maiznīcas Dona vadītājs Kārlis Zemešs stāsta, ka treknajos gados bijis grūti noturēt darbiniekus, bet krīze ieviesusi korekcijas. Tagad kadru mainība neesot liela - kāds aiziet pensijā, kādai ģimenei - pieaugums. Cūku kompleksa Miķelāni priekšnieks Varis Sīmanis atzīst, ka ne cūku, ne darbinieku nekļūst vairāk. «Tie, kuri ir strādātāji, ir pie vietas,» domā arī zemnieks Gundars Stiebriņš. Viņam ir 160 hektāru liela bioloģiskā saimniecība. Brīvajā laikā palīdz dēls, kuram tūlīt būs bakalaurs lauksaimniecībā. Viņaprāt, lai jaunieši paliktu laukos, saimniecībai jābūt modernai. «Neviens jaunietis negrib strādāt ar sūdu dakšām.» Otrkārt, jaunietim jāredz, ka laukos var nopelnīt. Un tur var!
Novērtē dabu un rūpes par bērniem. Arī pilsēta blakus
Margita un Kaspars Liepiņi pirms gada mainīja dzīvesvietu un no Pierīgā esošās Ikšķiles pārcēlās uz dzīvi Salas novadā. Tāpēc, ka līdz ar Sofijas piedzimšanu ģimenē mainījās prioritātes.
«Gribēju, lai bērns basām kājām skraida pa zāli, redz un aptausta taurenīti, norauj no krūma jāņogu un iemet mutē. Šādu dzīvesveidu Rīga nevar piedāvāt,» spriež Liepiņu ģimene. Bet Salas novads var. Tāpēc Liepiņi pārcēlās uz vecāku mājām Salas pagastā. Šādu izvēli izdarīt nebijis nemaz tik grūti, un tagadējie salieši nejūt, ka būtu izolēti no Rīgas, jo līdz tai tikai nepilns divu stundu brauciens un doties galvaspilsētas virzienā sanākot bieži, jo nostalģija, protams, pēc tās esot.
«Salas novads ir attīstīts,» teic Margita, kura atrada darbu Jēkabpilī jau pirms pārcelšanās uz šo pusi. Izbraukāt uz pilsētu neesot nemaz tik grūti - ceļā pavadot desmit minūtes. Savukārt Kasparam ir privātuzņēmums, kas darbojas visā Latvijā, līdz ar to viņš «nav piesiets ofisam». Pats svarīgākais, ka Sofija, kurai jau ir divi gadi, dārziņā tikusi uzreiz - bez rindas. Ikšķilē vieta bijusi jāgaida, un, kā jau pierasts pilsētās, dārziņam bijis jāpiesakās uzreiz pēc bērna dzimšanas, lai būtu garantija, ka ar laiku vietu bērnudārzā bērns sagaidīs. Vai tā Sofijai pienāktos, ja vecāki būtu palikuši Ikšķilē, bērnam sasniedzot divu gadu vecumu, Margita šaubās.
Skaistās dabas un miera savaldzināti, arī Andris un Sandra Pelši no madoniešiem kļuva par saliešiem. Sandra teic, ka, lai arī Madona ir zaļa pilsēta, izvērtējot visus plusus un mīnusus, daudz izdevīgāk bijis pārcelties tuvāk lielpilsētai Jēkabpilij uz Salas novadu. Pirmkārt, dzīvokļi lētāki nekā Madonas pusē, atzīst Sandra. «Esam iekārtojušies skaistā vietā ar skatu uz upi. Viss zaļš.» Otrkārt, arī Pelšiem svarīgi bijis, lai bērnam ir vieta bērnudārzā un tajā var tikt bez rindas. «Tepat arī skola un bibliotēka. Viss, ko vajag.» Treškārt, Salas pagastā ir peldbaseins. Taču tas, vai Salas novadā būtu iespējams atrast darbu, Pelšu ģimenei bijis mazsvarīgi, ģimenei ir privātuzņēmums.
Arī citi Dienas aptaujātie novada iedzīvotāji atzīst, ka viena no Salas novada vērtībām ir tas, ka Salas pagastā ir gan sākumskola, gan pamatskola, gan vidusskola. Skola gan ir tikai Salas pagastā. Blakus esošajā Sēlpils pagastā tās nav. To slēdza, jo reģionālās reformas rezultātā novads skolas divos pagastos uzturēt nevarēja. Arī bērnu nav bijis tik daudz. Uzrunātie sēlpilieši par šādu faktu ir sarūgtināti, jo līdz ar to zudušas darba iespējas, bet atzīst, ka šāds solis bijis likumsakarīgs un ar to vienkārši jāsadzīvo, uz Salas pagastu naidu neturot.
Lauku vidusskolu novērtē arī pilsētnieki jēkabpilieši. «Ir bērni, kas no Jēkabpils brauc mācīties uz Salu,» atzīst Salas novada vidusskolas direktore Janīna Riška. Viņa spriež, tas tāpēc, ka, pirmkārt, izglītība Salas novada vidusskolā ir augsti novērtēta. Arī pedagogi esot talantīgi. To pierādot olimpiādes un citi skolēnu pārbaudījumi. Salā klases vienmēr esot nokomplektētas. Šogad vidusskolu beidz 28 bērni. Otrkārt, vecākiem svarīgi, ka skolā ir arī pagarinātā grupa. Par to viņiem nav jāmaksā. Tāpat novads saviem bērniem apmaksā peldēšanas nodarbības baseinā. Un visbeidzot, domā direktore, vecākiem svarīgi, lai bērni nemācās pārpildītās klasēs un grupās.
Tāpat vecākiem svarīgi, lai vide, kurā bērni uzturas un mācās, ir draudzīga - kā tas mēdz būt lauku skolās salīdzinājumā ar pilsētas skolām, bet tajā pašā laikā lai bērns nezaudē «iespējas», spriež Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.