Līdzīga tikšanās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā notika jau pirms gada. Toreiz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) bija pieteicis 29 pašvaldību sadarbības teritoriju modeli, kas paredz novadu un pilsētu sadarbību noteikt konkrētās teritorijās. Vietējie līderi priekšlikumā saskatīja apdraudējumu arī plānošanas reģionu pastāvēšanai. Pirms nepilniem desmit gadiem to loma jau tika samazināta, atņemot reģioniem virkni funkciju, piemēram, sabiedriskā transporta, izglītības iestāžu darbības koordinēšanu. Vietējie līderi to sēdē atgādināja, uzstājot, lai šīs funkcijas reģioniem atdotu atpakaļ. Tagad to kompetencē galvenokārt ir reģionu attīstības plānošana, pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbības koordinācija.
Atsaucas uz citu pieredzi
Latvijā ir pieci – Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – plānošanas reģioni. To lēmējinstitūcijas ir attīstības padomes, kuras veido reģiona pašvaldību vadītāji, kas no sava vidus izraugās padomes priekšsēdētāju. Plānošanas reģionu robežas atšķiras no vēsturisko novadu robežām. Piemēram, Limbaži un Aloja ir nevis Vidzemes, bet Rīgas plānošanas reģionā. Tajā ir arī Kandava, kas jūtas piederīga Kurzemes plānošanas reģionam. Niecīgā valsts atbalsta dēļ šo reģionālo institūciju ietekme nav liela. Daļu projektu tās īsteno par piesaistīto finansējumu, kas ir no vairākiem avotiem – arī Eiropas fondiem. Nelielu dotāciju vairākos reģionos tiem atvēl arī pašvaldības.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
AG
Kaspars