Domes priekšsēdētāja vēlēšanās piedalījās 15 deputāti, no kuriem Treiberga kandidatūru atbalstīja desmit, četri bija pret, bet viens deputāts balsojumā atturējās.
Treibergs uz domes priekšsēdētāja amatu bija vienīgais kandidāts. Viņš pirms vēlēšanām skaidroja, ka ir informējis Zemkopības ministrijas vadību par kandidēšanu uz domes priekšsēdētāja amatu, kā arī saņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinumu par amatu apvienošanas iespējamību.
Treibergs teica, ka LOSP viņam ir neizmantots divu mēnešu atvaļinājums, ko viņš izmantos, lai laikā līdz jaunajām pašvaldību vēlēšanām vadītu pašvaldības darbu.
Treibergs uzsvēra, ka, Garkalnes novadam, iekļaujoties jaunveidojamajā Ropažu novadā, ir jāpanāk, lai Garkalnes iedzīvotājiem dzīves līmenis jaunajā uzlabotos, nevis pasliktinātos. "Mums ir jācīnās, lai nekustamā īpašuma likmes mūsu iedzīvotajiem būtu tādas pašas kā līdz šim. Tāpat ir jāsaglabā sociālās palīdzības apjoms pensionāriem, pedagogiem," sacīja Treibergs.
Viņš pauda uzskatu, ka pašvaldībā ir sakārtota atkritumu savākšanas sistēma, ko nedrīkst pazaudēt. Tāpat jācīnās par apkures tarifu saglabāšanu, kā arī jāpanāk labvēlīgi nosacījumi ar Rīgas pašvaldību par transporta pakalpojumiem.
LETA jau vēstīja, ka jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšana bija nepieciešama, jo 1.martā no amata atkāpās iepriekšējais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Alvis Zīriņš (S), kurš tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja otro vietnieku.
Kā aģentūrai LETA iepriekš paskaidroja Zīriņš, viņš šādu lēmumu pieņēmis pragmatisku apsvērumu dēļ - atbilstoši šī brīža situācijai domē esot nepieciešama politiskā konsolidācija.
Pašvaldībai un tās iedzīvotājiem gaidāms grūts darba cēliens, apvienojoties ar kaimiņu pašvaldību, tādēļ ir jāveltī visas pūles, lai strādātu iedzīvotāju labā, uzskata Zīriņš.
Zīriņš par mēru tika ievēlēts pagājušā gada martā, pēc tam, kad janvārī no amata atkāpās ilggadējais pašvaldības vadītājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS).
Kopumā Garkalnes domē strādā 15 deputāti.