"Vakar gan bija ļoti silts, un daudzi jau raujas uz lauka, tomēr sējai vēl ir stipri par agru. Augsnē vēl par daudz mitruma. Zemgales pusē sējas standarts ir marta pēdējās dienas vai aprīļa sākums, tā būs arī šogad, neraugoties uz "mīksto" ziemu," atzina kooperatīva Latraps vadītājs Edgars Ruža.
Pēc aizvadīto dienu siltuma vērojama strauja ziemāju veģetācija. "Tas rada nelielas bažas. Arī pērn ap šo laiku ziemāji bija zaļi, taču pēc divām nedēļām parādījās brūni plankumi, tādēļ vēl neko nevar zināt. Viss atkarīgs no laikapstākļiem. Ja tie saglabāsies tādi kā patlaban, zemnieki jau var sākt domāt par ziemāju papildmēslošanu," sacīja Ruža.
Arī graudkopības kooperatīva VAKS vadītājs Indulis Jansons atzina, ka sēja gaidāma ierastajā laikā, savukārt ziemāju straujā attīstība arī Vidzemes lauksaimniekiem radot bažas.
"Vidzemē un Latgalē šogad sēja sāksies ne ātrāk kā aprīļa otrajā nedēļā, jo pastāv sala riski. Turklāt, lai gan ir salīdzinoši silts, augsne vēl mitra un uz lauka iet pāragri. Pērn sākām sēt aprīļa sākumā, aizpērn - aprīļa beigās, arī šajā sezonā viss atkarīgs no laikapstākļiem. Bažas rada ziemāji - to veģetācija notiek nedaudz par ātru -, un atliek vien cerēt, ka pēkšņs sals ies secen," sacīja Jansons.
Kā ziņots, pagājušajā gadā vasarāju sēja sākās aprīļa pirmajā nedēļā, vienlaikus lauksaimniekiem nācās pārsēt līdz pat 80% izsalušo ziemāju, kas veidoja papildu izmaksas apmēram 100 eiro uz vienu hektāru.
Neraugoties uz to, pagājušajā gadā kopumā Latvijā tika sasniegts visu laiku ražas rekords - 2,2 miljoni tonnu, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2013.gadā un tiek skaidrots ar vasaras kviešu ražību un apsēto platību pieaugumu par 12,2%.
2014.gadā tika apsēti 655 200 hektāru, kas ir par 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pagājušajā gadā 77,6% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši. Pērn eksportēts 1 323 000 tonnu kviešu un kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2013.gadā.