LETA jau iepriekš informēja, ka sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstīšanai pašvaldībām no ERAF fondiem pieejami 44,4 miljoni eiro. Finansējums vienlīdzīgi sadalīts pieciem plānošanas reģioniem, taču, lai sagatavotu projektu pieteikumus, priekšnosacījums bija katram plānošanas reģionam izstrādāt savu deinstitucionalizācijas plānu.
Pēc Labklājības ministrijas (LM) ES struktūrfondu departamenta vecākā ekspertā Jāņa Lauča paustā, Vidzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāni ir apstiprināti šovasar, bet Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu plāni ir apstiprināti ar atsevišķiem nosacījumiem, kuri patlaban tiekot precizēti, tādēļ tie tiks apstiprināti līdz oktobra beigām.
Kopumā ERAF līdzfinansējumu programma laikā līdz 2023.gada decembrim paredz izveidot vai labiekārtot 654 bērnu aprūpei ģimeniskā vidē paredzētās vietas un 2100 vietas sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Līdz šī gada beigām projekta pakalpojumi būtu jānodrošina jau 210 personām ar garīga rakstura traucējumiem. Patlaban tas tiek nodrošināts 112 cilvēkiem, taču LM prognozē, ka šī gada mērķis tiks sasniegts.
ERAF 1.kārtas projektu iesniegumu atlase ir izsludināta Jelgavā, un 1.kārtā iesniegti astoņi projekti. 2.kārtas projektu iesnieguma atlase izsludināta šī gada 26.jūnijā un iesniegšanas termiņš ir šī gada 28.decembris. Patlaban Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) uzaicinājumus iesniegt projektus neesot izsūtījusi tikai Rīgas un Kurzemes plānošanas reģioniem, jo vēl nav apstiprināti šo reģionu deinstitucionalizācijas plāni, taču, pēc LM pārstāvja teiktā, plānots, ka kopumā 2.kārtā tiks iesniegti vēl 72 projekti.
Viņš norādīja, ka liela daļa aptaujāto pašvaldību paudušas gatavību projektus iesniegt noteiktajos termiņos - līdz gada beigām, taču ir arī tādas, kuras norādījušas, ka iekļauties šajā termiņā nevarēs un iesniegumi būs gatavi, piemēram, martā.
Šo pašvaldību vidū patlaban ir Valmiera, Alūksne, Smiltene un Dobele, taču pašvaldību pārstāvji pauduši bažas, ka tuvojoties termiņa beigām, šis saraksts ievērojami pieaugs.
Vairāku vietvaru vadītāji sēdē norādīja, ka sākotnēji bijusi informācija, ka projektu izvērtēšana noslēgsies 2019.gada 30.jūnijā un neesot īsti skaidrs, kādēļ CFLA pēkšņi paziņojusi, ka projekti jāiesniedz pusgadu ātrāk. LM pārstāvji skaidroja, ka pusgads kā reiz esot nepieciešams projektu izvērtēšanai un uzlabojumu veikšanai, ja tādi būs nepieciešami. "Būsim godīgi, reti kuri projekti tiek apstiprināti ar pirmo reizi un bieži vien tie ir jāuzlabo. Termiņš ir tik savlaicīgs, lai gan mēs, gan pašvaldības nesteidzīgi varētu to visu izdarīt," skaidroja Laucis.
Turklāt, pēc LM Sociālo pakalpojumu departamenta pārstāves Kristīnes Lasmanes paustā, ja iekavēsies ERAF līdzekļu apguve, tad pašvaldības var nokavēt iespēju saņemt Eiropas Sociālā fonda naudas, kas paredzētas pašu pakalpojumu nodrošināšanai. "Tādā gadījumā pakalpojumi pašvaldībām būs jānodrošina par saviem līdzekļiem, tādēļ iekavēt ERAF projektu iesniegšanu nav ieteicams," teica Lasmane.
Uz LPS padomniece Ilzes Rudzītes jautājumu, vai ir kāds rezerves plāns gadījumā, ja liela daļa pašvaldību neiekļausies termiņos, LM norādīja, ka pagaidām neesot gan.
Rudzīte arī norādīja, ka daudzām pašvaldībām esot problēmas piesaistīt tehniskos projektu izstrādātājus, kas varētu būt iemesls kavējumiem, taču Laucis sacīja, ka iesnieguma tehniskā detalizācija neesot priekšnosacījums projekta iesniegšanai. Proti, projektēšanas darbus var veikt arī pēc projekta apstiprināšanas CFLA. Daudzas pašvaldības gan bez tehniskā plāna pieteikties negrib, jo bez tām neesot skaidras patiesās izmaksas.