Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve Latvijas pašvaldībās līdz 2030.gadam, kopējām investīcijām veidojot apmēram 100 miljonus eiro.
VNĪ norāda, ka programma ļaus nodrošināt modernus un energoefektīvus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs. Dzīvokļi būs pieejami skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem un citiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.
Ašeradens norāda, ka šī programma būtiski uzlabos situāciju reģionos, jo īpaši valstspilsētās, kur notiek lielākā ekonomiskā attīstība. Turklāt sadarbība ar augsti kvalificētiem un pieredzējušiem EIB ekspertiem valsts pārvaldei sniegs jaunas prasmes līdzīgu projektu sekmīgai īstenošanai nākotnē.
Sadarbībā ar EIB tiks apspriesti vairāki programmas ieviešanas modeļi, analizēta institucionālā kapacitāte gan valsts, gan pašvaldību līmenī, izstrādāta projektu atlases stratēģija, sagatavots pilotprojekts un sagatavots publiskās privātās partnerības līguma projekts.
Griškevičs norāda, ka publiskā un privātā sektora sadarbība ir būtisks instruments, lai veiksmīgi risinātu sabiedrības problēmas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. VNĪ mērķis ir veidot ilgtermiņa un stabilu risinājumu pieejamu mājokļu nodrošināšanai visā Latvijā. VNĪ jau tagad redz lielu pašvaldību interesi par dalību programmā.
Šogad 2.oktobrī Rīgā plānots slēgt nodomu protokolu ar pašvaldībām par līdzdalību projektā. Atbilstoši Ministru kabineta 11.jūnija lēmumam VNĪ ir uzdots izstrādāt projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kā arī iegūt nepieciešamos atzinumus no kompetentajām institūcijām. VNĪ būs galvenais publiskā partnera pārstāvis un strādās kopā ar pašvaldībām, kas piedalīsies projektā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.
Pavasarī veiktajā pētījumā tika intervētas 17 pašvaldības, kā arī veikta statistikas datu analīze, tādējādi tika izveidota aplēse nākotnes pieprasījumam pēc pieejamu cenu īres dzīvokļiem katrā no 17 pašvaldībām. Pētījums apstiprina, ka Latvijas mājokļu politikas izaicinājums ir slikta mājokļu kvalitāte, pārapdzīvoti mājokļi, zema tirgus aktivitāte, kā arī papildus izaicinājums ir arī hipotekāro kredītu nepieejamība daļai sabiedrības, atzīmē VNĪ pārstāvji.
Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma paredz nodrošināt jaunu mājokļu dzīvojamā fonda izbūvi pašvaldībās pēc iespējas īsākā laikā un augstākā kvalitātē. Projekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi ar izbūvētiem mājokļiem.
Pagājušā gada beigās ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota vadības grupa šāda PPP risinājumu izveidei. Tās uzdevums bija izstrādāt zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto PPP struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku. Vadības grupa, izvērtējot esošo situāciju, apzinot 17 pašvaldības, problemātiku tirgū, pieejamu cenu īres dzīvokļu regulējuma ietvaru un citu dalībvalstu pieredzi, kā arī nodrošinot pieejamu cenu īres dzīvokļu programmas atbilstību kritērijiem, ir izstrādājusi pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu.
Vadības grupas sastāvā ir komisijas locekļi, kas pārstāv Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, "Attīstības finanšu institūciju "Altum"", Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi, VNĪ", VSIA "Latvijas valsts ceļi", Ekonomikas ministriju, kā arī grupā piedalās Ministru prezidentes ārštata padomnieks reģionālajos jautājumos.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.