Viņš norādīja, ka 2025.gada budžets tiek prognozēts līdzīgs 2024.gada budžetam - ap 53 miljoniem eiro, tostarp 30 miljoni eiro būšot pašvaldības operacionālās izmaksas.
Ašeradens uzsvēra, ka gandrīz trešā daļa no tām jeb astoņi miljoni eiro būs jānovirza parādu nomaksai un procentu maksājumiem.
"Attīstībai resursu nav, jo jāmaksā iepriekšējās pašvaldības vadības sastrādātie parādi," teica Ašeradens.
Tāpat ministrs vērsa uzmanību, ka smagākais slogs pašvaldībai ir jaunuzceltais SPA centrs, kurā ieguldīti aptuveni 14 miljoni eiro, tostarp vairāk nekā 10 miljoni eiro bija Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēts projekts.
Ašeradens uzsvēra, ka ES fondu projekta mērķi ir jāsasniedz līdz 2028.gadam, pretējā gadījumā pašvaldībai nāksies atmaksāt ES finansējumu gandrīz piecu miljonu eiro apmērā. No Finanšu ministrijas viedokļa SPA centrs ir fundamentālākā Rēzeknes pašvaldības problēma, tāpēc pilsētas administrācija meklē risinājumus.
Ašeradens uzsvēra, ka situācijas uzlabošanai pilsētā ir jādomā par attīstību. Ja līdz šim Rēzekne veikusi pārsvarā neproduktīvas investīcijas, tad tagad pašvaldībai jāpievēršas produktīvajām investīcijām.
Savukārt Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce brīfingā uzsvēra, ka patlaban pašvaldības pirmā prioritāte ir industriālā parka attīstība, kas tieši ļautu piesaistīt produktīvās investīcijas. Tāpat starp prioritātēm ir šķiroto atkritumu savākšana un gaisa piesārņojuma mazināšana.
Kopumā Puce atzina, ka attīstības projektu ir maz, taču tas skaidrojams arī ar ierobežotajām pašvaldības iespējām.
Ašeradens sacīja, ka valdība drīzumā plāno skatīt rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas attīstībai, kur divos gados austrumu pierobežai paredzēti 617 miljoni eiro, tostarp 250 miljoni eiro no valsts budžeta. "Rēzeknei ir jāatrod sava vieta šajā plānā," teica finanšu ministrs.
Tāpat tikšot meklēts veids, kā restrukturizēt esošo Rēzeknes parādu tā, lai "varētu iedarbināt attīstību izaugsmes virzienā", teica finanšu ministrs.
Ašeradens uzskaitīja virzienus, kuros būtu jāvērš Rēzeknes attīstība, - drošības joma ar militārajām bāzēm Latgalē, kā arī daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programma, kuru plānots realizēt ar publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu palīdzību. Tāpat Ašeradens ieteica vairāk pievērsties PPP iespējām, kā arī sadarboties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare mediju brīfingā skaidroja, ka ir paveikts Rēzeknes finanšu stabilizācijas pirmais posms, un pašvaldībai vairs nav ilgstoši kavētu maksājumu.
Komisare sacīja, ka tālāk būs jāvērtē, vai izdosies sabalansēt 2025.gada budžetu. Komisare vērsa uzmanību, ka nākamgad nav paredzētas dividendes no pašvaldības uzņēmumiem, tāpat arī ienākumi no nekustamo īpašumu pārdošanas tiek prognozēti ļoti piesardzīgi.
Vienlaikus labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, tāpat izlīdzinātie ieņēmumi Rēzeknes pilsētas pašvaldībai 2025.gadā pieaugs par 2,7 miljoniem eiro, informēja Komisare.