Pārvaldes speciālistiem, apsekojot teritoriju, sumbri vairs nebija manāmi, taču pēc vietējo iedzīvotāju novērojumiem, foto un video materiāliem to uzvedība ir bijusi tramīga, bet bez agresijas pazīmēm. Tie tuvojas viensētām un lopu barībai. Diemžēl sumbriem ausīs nav saskatāmas krotālijas, tāpēc pārvalde lūdz steidzami atsaukties, ja šie dzīvnieki ir izmukuši no kādas dzīvnieku novietnes Latvijā.
Ja tuvākajā laikā šādas ziņas netiks saņemtas, pārvalde organizēs sumbru pārvietošanu uz piemērotu novietni dzīvei nebrīvē. Pārvalde jau ir apzinājusi iespējamās sumbru izvietošanas vietas un saņēmusi apstiprinājumu sumbru uzņemšanai dzīvnieku novietnē Latgalē.
“Šur tur Latvijā un kaimiņvalstīs sumbri tiek turēti briežu dārzos un privātos zooloģiskajos dārzos, tāpēc pastāv neliela iespējamība, ka dzīvnieki ir no šādas novietnes. Ja tā, ceram, ka sumbru saimnieki drīzumā atsauksies. Taču ņemot vērā līdzšinējos ieklīdušo sumbru novērojumus un zinot to, ka Baltkrievijas pusē savulaik sumbri tika turēti iežogotās platībās ar mērķi tos reintroducēt savvaļā, visticamāk, ka dzīvnieki varētu būt ieklīduši no Baltkrievijas, kur tie audzēti iežogotā platībā. Iespējams dzīvnieki paši izkļuvuši no iežogojuma vai izlaisti apzināti. Sīkāk analizējot dzīvnieku uzvedību, secinājām, ka šie ir daļēji pieradināti sumbri, kurus atstāt savvaļā ganāmies nebūtu droši iedzīvotāju dēļ, taču pašiem sumbriem īpašas briesmas šobrīd nedraud,” skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Gadījumā, ja tiek novērota sumbru tuvošanās apdzīvotām vietām, viensētām, vai to uzvedība kļuvusi agresīva, kā arī ja dzīvnieks ir nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī (savainots, iestrēdzis utt.), tūlītēji pārvaldei pa tālr. 64605860 vai 28323081.
Sumbrs ir bara dzīvnieks. Un lai gan tas ir zālēdājs, tomēr kā jebkurš savvaļas dzīvnieks, izjūtot apdraudējumu, var kļūt bīstams cilvēkam. Tādēļ, vērojot šo dzīvnieku, ir jāietur droša distance (vismaz 30 m) un jāizvairās no tieša kontakta ar šo dzīvnieku. Kategoriski aizliegts dzīvnieku apzināti piebarot, jo tas sekmē dzīvnieka pierašanu pie cilvēka un uzturēšanos apdzīvotu vietu tuvumā.
Turklāt sumbriem rudens ir pārošanās laiks. Drošības labad liellopu īpašniekiem Līvānu novada Rožupes pagastā un tā apkaimē būtu vēlams lopus naktī neatstāt ganībās.
Iepriekš sumbru viesošanās Latvijā tika konstatēta 2017. gadā, kad viens sumbrs ilgstoši uzturējās Dagdas novadā. Pēc speciālistu vērtējuma arī tas bija no kādas audzētavas izbēdzis sumbrs, jo nevairījās no cilvēkiem un mājlopiem.
Vēsturiski sumbrs ir bijusi Latvijas savvaļā dabiski sastopama suga, līdz ar to sumbra atgriešanās Latvijas savvaļā ir dabisks process, tiem ienākot Latvijas teritorijā no Lietuvas vai Baltkrievijas. Austrumeiropas mērogā sumbrs bija salīdzinoši bieži sastopams, tomēr intensīvās medīšanas un dzīvotņu izzušanas dēļ to populācija beidza pastāvēt 20. gadsimta sākumā. No juridiskā viedokļa sumbrs ir uzskatāms par nemedījamo dzīvnieku. Pēdējās desmitgadēs vairākās Eiropas valstīs, tostarp Baltkrievijā, Polijā un Lietuvā, ir veikti sekmīgi pasākumi, lai pavairotu sumbrus nebrīvē un pēc tam tos atgrieztu savvaļā.