Daļa mednieku biedrību jau gadu apvienojušās lielākā organizācijā – Latvijas Mednieku savienībā (LMS). "Līdz šim vērā ņemamas mednieku organizācijas, kas varētu runāt vairākuma vārdā, nav bijis," norāda LMS Saldus nodaļas vadītājs Māris Bērziņš. Nodaļās apvienojušos mednieku klubu biedru skaits un medību platības ir ļoti atšķirīgas. "Klubi var novilkt robežas, bet dzīvniekiem tādu nav, tāpēc, apvienojoties lielākās vienībās, teritorijas apsaimniekošana vedas labāk," uzskata M. Bērziņš.
LMS nodaļas teritoriāli pielāgojušās bijušajām mežniecībām, bet nākotnē iespējama pārstrukturizācija. Dienvidkurzemē ir 11 nodaļas, bijušajā Liepājas rajonā – piecas.
Medniekiem ir vēl divas organizācijas: Latvijas Mednieku asociācija "Latma" un fizisko personu virtuālā biedrība "Medniekiem.lv", kas darbojas interneta vidē. "Cenšamies savā starpā nekarot, lai arī dažos jautājumos viedokļi atšķiras," saka M. Bērziņš. Ar "Medniekiem.lv" LMS noslēgusi sadarbības memorandu. 2000. gadā dibinātā "Latma" esot kļuvusi par mazu elitāru biedrību, un tās vadība pārstāv Latvijas medniekus starptautiskajās organizācijās. Sevi LMS pozicionē kā vidusmēra mednieku organizāciju, kas pārstāv ceturto daļu Latvijas mednieku.
"No atsevišķu cilvēku grupas ir drauds mūsu hobijam," norāda M. Bērziņš. "Tie ir konkurenti, kuri arī grib medīt. Pats par sevi tas nav nekas slikts. Bet viņiem traucē esošā likumdošana, kas pašlaik nodrošina medību saimniecības ilgtspēju. Viņu uzstādījums – ja esmu meža vai zemes īpašnieks, tad man ir jābūt tiesībām tur neierobežoti medīt." Tas gan netiekot pasniegts tik tieši, bet kā nepieciešamā likumdošana meža zvēru postījumu mazināšanai.
Par šā procesa dzinējspēku M. Bērziņš nosauc biedrību "Zemnieku saeima" (ZSA). Tā esot pietiekami spēcīga lobija organizācija, kas iniciējusi darba grupas izveidi Medību likuma izmainīšanai. "Lai arī mēs varētu būt pie sarunu galda, bijām spiesti veidot savu savienību."