”Ir tādi gadījumi, kad krāpnieki ierodas pie sirmgalvjiem, viņiem iegalvo, ka, mainoties naudai, tiek veikta socioloģiskā aptauja, cik lielus skaidras naudas uzkrājumus cilvēks glabā savās mājās. Cilvēki dodas pie saviem grāmatu plauktiem vai citur, kur glabājas nauda. Tad nauda tiek paņemta, pa visiem kopā saskaitīta," Latvijas radio atzina S. Šteinberga.Viens no veidiem ir pārliecināties par sociālā darbinieka vai socioloģiskās aptaujas veicēja personību. Policijas vecākā speciāliste skaidro, ka sociālie darbinieki vienmēr brīdina par savu ierašanos iepriekš, ja vien tas nav ārkārtas gadījums, turklāt šādiem darbiniekiem ir jābūt personu apliecinošam dokumentam ar fotogrāfiju, kas identificē darba vietu.Savukārt, runājot par tā sauktajiem „ātrajiem kredītiem” un citiem krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar bankām, Signe Šteinberga uzsver katra paša cilvēka līdzatbildību, kas sevī ietver arī faktu, ka ar maksājumu karti neiepērkas visi ģimenes locekļi, kaut arī viņiem uzticamies: ”Gan Liepājā, gan Ventspilī, gan citās Kurzemes pilsētās diezgan izplatīti ir krāpšanas gadījumi, kad izmanto trešās personas finanšu maksājumu līdzekļus. Visbiežāk tās ir banku maksājumu kartes, kāds cits cilvēks nelikumīgi izmanto šos maksāšanas līdzekļus, piesavinoties naudu, vai arī otrs ļoti izplatīts veids pēdējā laikā, noformēt kredītu, tā sauktos ātros kredītus, uz citas personas vārda.Krāpšanās ar finanšu līdzekļiem ir smags noziegums, par ko var piemērot brīvības atņemšanu uz 10 gadiem.
Februārī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirknis kriminālvajāšanā nodeva krimināllietu par kādu krāpnieci, kura, izmantojot cilvēku uzticēšanos sludinājumu portālos, izkrāpusi ievērojamas naudas summas vairākām personām visā Latvijas teritorijā. Krāpnieciskās darbības veiktas, solot pārdot kažokādas, citus apģērbus un aksesuārus, minot, ka sakarā ar veikala slēgšanu notiek izpārdošana. Pircēji naudu par solīto mantu ieskaitījuši šīs sievietes kontā, bet solītās preces pasta sūtījumā tā arī nav saņēmuši.