Ministrs prasa savlaicīgi informēt par domes ārkārtas sēdes norises datumu, vietu un laiku, kā arī informēt deputātus ar līdz šim ministrijas un revīzijas veicēju pašvaldībai adresēto informāciju par pašvaldībā veicamo ārkārtas finanšu revīziju.
VARAM ieskatā domes deputāti joprojām nav pietiekami informēti par veicamās revīzijas nosacījumiem un pašvaldības pienākumiem, sadarbojoties ar revidentiem, savukārt domes vadība, iespējams, apzināti kavē tās norisi.
"Ministrija jau vairākkārt informējusi Jelgavas novada domes priekšsēdētāju par viņa kā pašvaldības vadītāja atbildību par domes darbu, tās darbības tiesiskumu un lietderību un pašvaldības pienākumiem revīzijas nodrošināšanā. Taču saņemtās atbildes neliecina par sadarbību, tieši pretēji - revidentu darbs joprojām tiek apgrūtināts, ministra tiesības uz pašvaldības pārraudzību - ierobežotas," skaidro Plešs.
Viņaprāt, tas nav pieļaujams. Revīzija var tikt īstenota tikai tad, ja pašvaldība izsniedz visus nepieciešamos dokumentus noteiktajā laikā. Kavēšanās vai tikai daļēja pieprasīto dokumentu izsniegšana liedz veikt revīziju pēc būtības.
VARAM vairākās pašvaldībās veic ārkārtas finanšu revīzijas, taču Jelgavas novada pašvaldība, ilgstoši vilcinoties ar dokumentu izsniegšanu revidentiem, būtiski kavējot efektīvas revīzijas veikšanu.
Informāciju par apgrūtinātu darbu Jelgavas novada pašvaldībā ministrija saņēma 2.februārī no SIA Ernst & Young Baltics, kas uzvarēja publiskajā iepirkumā par pirmās kārtas ārkārtas finanšu revīzijām, skaidro VARAM.
Ministrija jau vairākkārt Caunem pieprasījusi nekavējoties izsniegt ārkārtas finanšu revīzijai prasīto informāciju un izbeigt nepamatoti kavēt novada kapitālsabiedrību revīziju. Saskaņā ar VARAM noslēgto līgumu, revīzijai ir paredzētas 10 nedēļas. Ministrs vērš uzmanību, ka kopš līguma parakstīšanas dienas ir pagājušas vairāk nekā astoņas nedēļas.
VARAM 4.februārī vēstulē pašvaldības vadītājam prasīja izvērtēt izpilddirektores rīcību, viņai atsakoties izsniegt revidentiem nepieciešamo informāciju.
Ministrija norādīja, ka izpilddirektores rīcība tādējādi liecina par apzinātu revīzijas kavēšanu un informācijas slēpšanu vai kompetences trūkumu darbā kā ar revīzijai nepieciešamajiem dokumentiem, tā ar tiesisko tās pamatu. Izpilddirektores rīcība ir ne tikai kavējusi konstruktīvu sadarbību, bet traktējama kā likuma pārkāpums. VARAM uzsver pašvaldību pienākumu sadarboties ar auditoriem, lai finanšu revīzija noritētu efektīvi un caurskatāmi.
Novada domē aģentūrai LETA pauda, ka plašāks komentārs par VARAM vēstuli un turpmāko rīcību sekos pēc tam, kad domes vadība būs ar to iepazinusies.
LETA jau ziņoja, ka revīzijas notiek Saldus, Alūksnes un Jelgavas novada pašvaldībās, kā arī Daugavpils pilsētas pašvaldībā, savukārt vēl viena pašvaldība tiks izvēlēta no Pierīgas aglomerācijas, tādējādi aptverot visus plānošanas reģionus un vērtējot visu mērogu pašvaldības.
Pašvaldību likums nosaka, ka ministrijai ir tiesības veikt revīzijas kapitālsabiedrību pārraudzības jautājumā, savukārt pašvaldību pienākums ir sadarboties ar auditoriem, lai finanšu revīzija noritētu efektīvi un caurskatāmi.