Likumprojekta anotācijā uzskaitīts plašs juridiskais pamatojums domes atlaišanai. VARAM norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.
Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.
VARAM piedāvā pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas domes būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Pagaidu administrācijas sastāvs izvēlēts, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, reputāciju un izglītību, skaidro VARAM. Viņi varēs savienot savus amatus ar esošajiem amatiem citās institūcijās.
Puce aģentūrai LETA atzina, ka Rēzeknes pašvaldībā ir izaicinoša situācija. Vienlaikus viņa sagaida, ka pagaidu administrācija spēs godprātīgi pildīt savus pienākumus un palīdzēt situāciju uzlabot līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Pēc likumprojekta pieņemšanas Puce apņēmusies iepazīties ar esošo situāciju, tostarp saistībām, kuras uzņēmusies pašvaldība.
Pagaidu administrācija pildīs normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošinās pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību.
Pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Rēzeknes pašvaldības budžeta līdzekļiem. Šogad pagaidu administrācijas vadītājam mēnešalga būs 5064 eiro, bet pagaidu administrācijas vadītāja vietniekiem – 4340 eiro.
Pagaidu administrācija darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk nākamajās kārtējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Rēzeknes dome. Nākamās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks 2025.gada jūnijā.
Likumprojekts jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā. Tas stāties spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Kā ziņots, iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.