"Gan no iedzīvotāju interešu, gan no peldēšanas sporta attīstības viedokļa ar to ir par maz," vērtē Platonovs. Viņš piebilst, ka sacensību prasībām atbilst tikai Ķīpsalas baseins - vienīgais ar astoņiem celiņiem un pietiekamām tribīnēm. Bet arī tas tikai daļēji pielāgojams mūsdienu sporta baseinu normām. Platonovam ir skumji noskatīties, ka, piemēram, Jelgavas specializētā peldēšanas skola, kas ir viena no lielākajām Latvijā un sagatavojusi olimpisko spēļu dalībniekus, joprojām trenējas Latvijas Lauksaimniecības universitātes peldbaseinā, kas savu atklāšanu piedzīvoja 1966. gadā.
"Neiedomājami, ka pilsētā ar ap 60 000 iedzīvotāju un ļoti spēcīgām peldēšanas sporta tradīcijām jāsamierinās ar 50 gadus vecu padomju arhitektūras pieminekli. Līdzīga situācija ir Jūrmalā - pilsētā ar lielu iedzīvotāju skaitu joprojām nav pieklājīga peldbaseina," teic Platonovs. Runājot par esošo baseinu kvalitāti, federācijas prezidentam jāpiever acis ne vien uz padomju laiku būvēm, bet arī uz pēdējo 15 gadu laikā celtajiem baseiniem.
Rīgā būtu nepieciešams vismaz viens multifunkcionāls peldēšanas centrs ar desmit 50 metru garu celiņu baseinu un 25 metru garu sešu celiņu baseinu - tad būtu iespējams rīkot Eiropas un pasaules mēroga sporta pasākumus, kā arī tiktu nodrošināti četru olimpisko sporta veidu - peldēšanas, daiļlēkšanas, sinhronās peldēšanas un ūdenspolo - mācību treniņi gan interešu izglītības, gan profesionālās ievirzes un augstu sasniegumu sporta līmenī.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta rīcībā ir jauns un aktualizēts papildus instruments politikas plānošanai attiecībā uz sporta infrastruktūru - interaktīvās kartes, lai gatavotu priekšlikumus ilgtermiņa sporta bāzu attīstībai. IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs informē, ka 2016. gada nogalē notika sporta bāzu teritoriālā izvietojuma analīze, kuras ietvaros, noslēdzot līgumu ar karšu izdevniecību Jāņa sēta par 3993 eiro, tika izstrādāts sporta bāzu kartējums, lai iegūtu informāciju par to izvietojumu Latvijā, kā arī sniegtu iespēju to skatīt atbilstoši iedzīvotāju skaitam un tā attīstības prognozēm. Kartējuma ietvaros papildus apvienotajai galveno sporta objektu kartei ir izstrādāta arī peldbaseinu izvietojuma un vieglatlētikas sporta infrastruktūras karte.
Viss raksts lasāms otrdienas, 17. janvāra, avīzē Dienas Bizness!