Alūksnē sniega kārtas vidējais biezums sarucis līdz četriem, Priekuļos un Valkā - līdz trim centimetriem. Stendē ir vidēji viens centimetrs sniega, un daudzviet valstī vēl manāmas sniega paliekas.
Kā ziņots iepriekš, trešdienas rītā Zosēnus un Priekuļus klāja attiecīgi astoņus un deviņus centimetrus bieza sniega kārta, bet ceturtdienas rītā tā bija sarukusi līdz pieciem centimetriem.
Visvairāk nokrišņu šajā nedēļas nogalē bijis Kurzemē. Stendē kopš piektdienas izkrituši 27 milimetri (mm) lietus un sniega, kas atbilst vairāk nekā trešdaļai no visa mēneša normas. Nokrišņu daudzums Liepājā un Ventspilī sasniedza 18-19 mm, savukārt 10-14 mm nokrišņu šajās dienās bijis Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Rūjienā un Skultē. Rīgā piektdienas un sestdienas kopējais nokrišņu daudzums bija no 4 mm pilsētas centrā līdz 8 mm lidostas apkaimē.
Liepājā un Ventspilī nokrišņu daudzums kopš mēneša sākuma sasniedzis attiecīgi 74 un 85 mm, tādējādi šajās pilsētās jau pārsniegta visa mēneša norma. Kolkā un Stendē šā mēneša kopējais nokrišņu daudzums jau ir 53-55 mm, bet valsts lielākajā daļā - ap 15-35 mm.
Ilggadējais vidējais decembra nokrišņu daudzums Latvijā ir no 40-50 mm daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā līdz 80 mm Kurzemes un Vidzemes augstieņu rietumu nogāzēs.
Sniega segas vidējais biezums decembrī parasti ir no diviem centimetriem mēneša sākumā jūras piekrastē līdz 11 centimetriem mēneša beigās Alūksnes un Vidzemes augstienē, bet dažos gados sniega kārtas dziļums ir pārsniedzis pusmetru. Visdziļākā sniega sega, kas jebkad Latvijā fiksēta decembrī, ir aptuveni viens metrs 2009.gada decembra vidū Kolkasragā.
Pērn 11.decembrī Latviju klāja vidēji 10-30 centimetru bieza sniega sega, bet Vecgada dienā valsts centrālo daļu sedza līdz pat 55 centimetriem dziļš sniegs, savukārt vietām Igaunijā sniega segas augstums sasniedza 75 centimetrus, un kupenas bija vēl lielākas.