Ministrijas pārstāvji apgalvo, ka iemesls lietas izbeigšanai un nodošanai arhīvā ir naudas trūkums nepieciešamās ekspertīzes veikšanai.
Baltijas ūdenslīdēju mācību centru, kas tika celts rekordātrā tempā, pabeidza 2002.gada nogalē. Celtniecības divas kārtas izmaksāja ap 2,5 miljoniem latu valsts budžeta naudas. 2003.gada rudenī uz toreizējā aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska galda nonāca pārbaudes grupas ziņojums, kurā auditori ministram norāda, ka pētot izpildīto būvdarbu apjomu, projekta prasības un iesniegtās tāmes, secināts, ka kaut kur pazuduši gandrīz 400 000 latu.
Auditori savā ziņojumā, kas nonācis „Top 10” rīcībā, vislielāko starpību 100 tūkstošu latu apmērā konstatējuši, pētot pie ūdenslīdēja centra izbūvēto helikoptera laukumu. Kamēr saskaņā ar projektu laukuma izbūvei bijuši vajadzīgi tikai 25 kubikmetri betona, tāmē uzrādīts 20 reizes vairāk izlietotā celtniecības materiāla - 516 kubikmetri. Kamēr projektā paredzēts izmantot 30 kubikmetrus šķembu, tāmē uzrādīts astoņas reizes lielāks daudzums – 235 kubikmetri.
Saskaņā ar dokumentiem, pārējo summu sastāda salīdzinoši sīkumi. Piemēram, realitātē uzstādītie dīzeļģeneratori ir lētāki un ar mazāku jaudu nekā projektā paredzētie. Tāpat auditori pārbaudes laikā objektā nav atraduši ar aktu pieņemtos bīdāmos vārtus 3500 latu vērtībā, četrus karoga mastus. Toreiz netika atrasti 200 kvadrātmetri nobruģēta laukuma un vieta, kur liktas 68 tonnas asfaltbetona. Tikmēr centra saunā atrasts projektā neparedzēts logs, kura tāmes vērtība uzrādīta - 1482 lati.
Ziņojuma autori savos priekšlikumos, lai konstatētu vai valsts nauda tiešām ir lietderīgi izmantota, ministru aicināja veikt neatkarīgu būvekspertīzi, pieprasīt no „Cēsu būvnieka” visa veida materiālo vērtību izmaksas apliecinošas dokumentu kopijas, kā arī izskatīt jautājumu par dienesta izmeklēšanu un izlemt par vainīgo personu saukšanu pie atbildības.
Toreiz Kristovskis uz šī dokumenta uzlika vīzu toreizējam valsts sekretāram Edgaram Rinkēvičam veikt priekšlikumu izpildi. Uz dokumenta ir arī Rinkēviča paraksts.
Pēc septiņiem gadiem Aizsardzības ministrijas darbiniekiem paiet vairākas dienas, līdz viņi ir gatavi sniegt atbildes, vai Kristovska toreizējais rīkojums ir izpildīts, vai aizdomu mākonis par celtnieku godprātību ir izklīdināts, un vai dokumentā paustie pieņēmumi apstiprinājušies. Daudzi toreizējie ministrijas darbinieki valsts pārvaldes sistēmā vairs nestrādā vai ir jau miruši.
No arhīva izņemtā dokumentācija liecina, ka priekšlikumu izpilde tālāk, kā to paredz ministrijas iekšējā kārtība, tika nodota Aizsardzības īpašuma valsts aģentūrai. Taču pēc mēneša konstatēts, ka aģentūras toreizējais direktors patiesības noskaidrošanā nav darījis neko.
„Tā kā nekādas rīcības nebija no viņa puses sekojušas un tas nav vienīgais iemesls, kāpēc ministrija pieņēma lēmumu no šī konkrētā cilvēka atbrīvoties, jo viņš nebija baudījis ministra uzticību. Pēc jaunā aģentūras direktora iecelšanas šis jautājums arī nav ticis skatīts, kā mēs redzam dokumentos, bet pārmest jaunajam aģentūras direktoram vecā direktora neizdarības, protams, ka īsti korekti nav,” skaidroja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.
Ūdenslīdēju centra cēlējam „Cēsu būvniekam” pirms septiņiem gadiem briestošās nepatikšanas ir jaunums. Uzņēmuma vadītājs Jurijs Siņelobovs atceras, ka pēc būves pabeigšanas par jebkādām pārbaudēm nav bijušas nekādas runas. Siņelobovs uzskata, ka ziņojums, ar ko viņš nav pat iepazīstināts, esot tikai nepārbaudīts pieņēmums.
Tagadējais ārlietu ministrs Kristovskis kameras priekšā par šo jautājumu atsakās runāt, lai gan pats esot rosinājis ministrijas revidentus pārbaudīt celtniecības gaitu, jo bijuši signāli par problēmām būvniecības procesā. Taču ar savas padomnieces starpniecību nodotajā rakstiskajā atbildē Kristovskis uzsver, ka izdarījis pilnīgi visu, kas ietilpis viņa kompetencē un tālāk atbildīgais bijis Rinkēvičs. Arī Rinkēvičs, kurš tagad ir Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, kameras priekšā atsakās runāt. Taču telefonsarunā atzīst, ka arī darījis visu savu pilnvaru robežās.
Pēc Rinkveviča teiktā patiesības noskaidrošanā par revidentu uzrādītas summas likteni izšķirīga esot bijusi neatkarīgajai būvekspertīzei nepieciešamā nauda - vairāk nekā 100 000 latu.
To apliecina arī ministrijas pārstāvis, skaidrojot, kāpēc militārā policija paralēli aizsākto kriminālprocesu izbeidza . „Ne militārā policija, ne ģenerālprokuratūra šajā lietā nesaskatīja noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet iemesls kāpēc viņi nesaskatīja bija tas, ka šajā laikā ministrija nevarēja piestādīt celtniecības ekspertīzes rezultātus, jo ministrijai vienkārši šajā laikā nebija naudas,” sacīja Rikveilis.
Galu galā revidentu ziņojums par iztrūkstošajiem 400 000 latu, nonāca arhīvā, apliecinot, ka dārgā patiesības noskaidrošana rada precedentu, ka patiesībā pret valsti var būt negodprātīgs un par to netikt sodīts. To netieši atzīst arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
„Pierādīt ekonomiskos noziegumus vispār visus pēdējos 20 gadus ir bijis grūti. Tādēļ, ka visur nepieciešamas ekspertīzes. Pirmkārt, valsts nav nodrošinājusi visu ekspertīžu iespējamību, ļoti bieži jānozīmē ekspertīzes, kur nav sertificēta valsts eksperta ir jānozīmē ekspertīzes vienkāršiem speciālistiem savā nozarē, kuriem ir tiesības izdarīt šādas ekspertīzes un tur arī veidojas tas sadārdzinājums,” skaidroja Maizītis.
Bijušais ģenerālprokurors gan norāda, ka naudas trūkums ekspertīzes veikšanai nav iemesls lai, kādu lietu izbeigtu. „Ja tādā veidā uz tāda pamata izbeidz lietas, tas ir nelikumīgi. Likumīgi ir tā, ka jāpasaka, ka mums nav naudas un mēs to naudas dēļ nevaram izdarīt un noziegums paliek neatklāts,” sacīja Maizītis.
Valsts pārvaldē strādājošie neoficiāli min, ka pienācīgi neizvērtēti ziņojumi arhīvos krājas par visiem lielākajiem valsts īstenotajiem daudzmiljonu projektiem.