54 000 pacientu sūdzība Eiropas ombudam esot bezjēdzīga

Sūdzību ierosināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" un Latvijas Pacientu ombuds.Sabiedriskās politikas centra “Providus” Eiropas lietu pētniece Dace Akule skaidro, ka Eiropas ombuds nespēj ietekmēt nacionālās likumdošanas jautājumus un atbild tikai par Eiropas Savienības institūcijām. “Tas nevar Latvijas valdībai pateikt – atvēliet veselībai vairāk līdzekļu vai veiciet reformas veselības jomā efektīvi, pat neskatoties uz to, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts,” tā pētniece. Tāpat Eiropas ombuds nevar panākt, ka Eiropas Komisija (EK) uzliek par pienākumu Latvijai uzlabot situāciju veselības aprūpē. Taču LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir pretējās domās: “Eiropas ombuds ir piekritis izskatīt sūdzību, iepriekš izvērtējot tās atbilstību Eiropas tiesību normām un tajā minēto faktu nozīmību. Mēs gatavojām šo sūdzību ar starptautisko tiesību juristu palīdzību. Mēs vēlamies panākt, lai Saeima un valdība veselības nozari atzīst par prioritāti.” Keris uzskata, ka Eiropas ombuds palīdzēs uzsākt LVSADA sarunas ar valdību, taču nezina teikt, kādā tieši veidā. Viņš pieļauj, ka ombuds varētu panākt ietekmi uz Latvijas valdību caur Eiropas Komisiju. Par EK vēlmi uzlabot situāciju liecinot nesenā komisijas iniciatīva “panākt precīzāku Eiropas cilvēktiesību hartas ievērošanu ES dalībvalstīs”. “Interesanti, ka tieši šobrīd, kad ombuds pieņēma mūsu sūdzību, parādījās šāda EK iniciatīva,” tā arodbiedrības priekšsēdētājs.Sūdzība jau sākotnēji bijusi paredzēta iesniegšanai Eiropas ombudam. Keris atceras, ka pašu parakstu vākšana neko neesot izmaksājusi, tas noticis brīvprātīgi. Savukārt dokumenta sastādītāju algošanas izdevumus viņš neatceroties. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) uzskata, ka būtu nepieciešams, lai finansējuma sadalījums un tam sekojošā prioritāšu noteikšana tiktu risināta savas valsts ietvaros, kā to paredz arī līgums par Eiropas Savienības darbību. “Šajā situācijā tas ir vēl viens papildus signāls tam, ka veselības aprūpes jautājumu risināšanai dalībvalstīs aktīvi seko līdz arī Eiropā. Mūsu uzdevums ir nepasliktināt pacientu pieejamību veselības aprūpei 2011.gadā, galveno uzsvaru liekot uz primāro aprūpi, ģimenes ārstu pieejamības paplašināšanu un ģimenes ārstu komandas stiprināšanu, bet sniedz jūtamu atbalstu pacientiem,” tā veselības ministrs. EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca uzskata, ka sūdzības izskatīšana Eiropas ombudā palīdzēs valdībai veikt reformas veselības aprūpē. Viņa atgādina, ka EK regulāri norāda uz problēmām Latvijā. Šim viedoklim nepiekrīt Akule, sakot, ka EK norādēm ir tikai rekomendējošs raksturs. “Ja tās būtu nepieciešams obligāti izpildīt, tad situācija veselības aprūpes jomā būtu daudz labāka. Ja līdz šim valdība neņēma vērā EK ieteikumus, tad nekas nemainīsies arī tagad,” tā Akule. Viņa ir pārsteigta, ka arodbiedrības, kas sūdzību iesniedza Eiropas ombudam, izvēlējušās tādējādi “sist” pa valdību. Tā vietā arodbiedrībām vajadzētu sēsties ar valdību pie viena galda un tieši ietekmēt lēmumu pieņemšanu kā sociālajiem partneriem. Akule ir pārliecināta, ka nekas vairāk par “paldies, pieņēmām izskatīšanai” no Eiropas ombuda šai sakarā nebūs dzirdams, jo jautājums gluži vienkārši nav tā kompetencē. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar citām organizācijām izveidoja 82 parakstu vākšanas punktus visos Latvijas reģionos, lai sniegtu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju parakstīties un aizstāvēt tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, ziņo LETA.Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris iepriekš atzinis, ka šī varētu būt pirmā šāda rakstura sūdzība Eiropas ombudam.