Āboltiņa: Latvijas valstiskie pamati jāskaidro ne tikai politiķiem, bet arī valsts institūcijām

Piedalīties referendumā vai to ignorēt? Kopš referenduma „Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē) izsludināšanas, sabiedrībā aizvien biežāk dzirdami aicinājumi šo, būtībā pretvalstisko, pasākumu ignorēt, norādot visdažādākos iemeslus, kādēļ nevajadzētu tajā piedalīties. Visvairāk tiek uzsvērts, ka Satversmes grozījumu piekritēji nekādā gadījumā nesavāks nepieciešamos 50%, tas ir – 771893 balsis PAR, tādēļ neesot nekādas jēgas piedalīties šajā pasākumā – rezultāts jau tāpat esot skaidrs. Pilnīgi pareizi, bet – tikai juridiski. Tomēr – bez juridiskā faktora pastāv arī morālais, emocionālais faktors. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka, ja mēs ignorēsim referendumu, ja tajā piedalīsies tikai Satversmes grozījumu atbalstītāji, un to skaits varētu būt ap 200000, tad PAR grozījumiem būtu balsojuši tikai ap 13% no visa balstiesīgo skaita (1543785 cilvēki) jeb ap 23% - 24% (apmēram ¼) no referenduma nepieciešamā pozitīvā rezultāta skaita (771893 balsu), bet arī tad šo grozījumu inspirātori varētu teikt (un juridiski tas būtu pamatoti), ka latvijas tautai kopumā šis jautājums par divvalodību ir vienaldzīgs, ka tai nav nekas pretim, ja krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu. Tas pats būtu gadījumā, ja referendumā piedalītos ap 400000 balsotāju, un puse no viņiem dotu atbildi PRET: arī tad divvalodības piekritājiem pastāvētu iespēja atsaukties uz to, ka tas tomēr vēl nepauž visas tautas vēlmi, bet gan tikai vienas ceturtās daļas balstiesīgo Latvijas iedzīvotāju viedokli. Tādēļ, lai izbeigtu jebkādas spekulācijas un politiskās manipulācijas par šo jautājumu, nepieciešams, lai PRET balsu pārsvars būtu lielāks, lai šīs PRET balsis jūtami pārsniegtu divvalodības piekritēju balsis, tas ir – nepieciešams, lai referendumā piedalītos minimums 400000 patriotiski domājošu cilvēku, kam nav vienaldzīgs mūsu tautas un valsts liktenis. Šāds PRET balsojošo skaits divkārtīgi pārsniegtu valstij nelojālo individu skaitu un jau redzamāk parādītu tautas gribu – apmēram 52% no nepieciešajām 771893 balsīm būtu pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Bet tas ir tikai minimums. Jo vairāk cilvēku būs piedalījušies un atbildējuši PRET, jo leģitīmāks būtu šī nevajadzīgā, bet juridiski pieļautā referenduma rezultāts – NĒ krievu valodai kā valsts valodai! Tādēļ aicinu nepakļauties provokatoriem un vienaldzīgajiem, kuri uzskata, ka tā vai tā rezultāts jau zināms, bet 18. februārī doties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsošanas zīmēs atzīmēt PRET grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē! Vienaldzība var būt nāvējoša! Vienaldzība noved pie samierinātības politikas, bet tā jau ir vienlīdzīga sakāvnieciskai politikai! Vai to mēs vēlamies panākt? Un tiem, kas vēlēsies balsot par latviešu valodu: iegaumējiet - balsošanas zīmē nebūs tāda jautājuma!