"19.februārī nekas nebeigsies, nu nebūs tas punkts pielikts, par ko daudzi eksperti ir izteikušies," ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! sacīja Āboltiņa.
Viņa uzskata, ka referendums nebūs punkts un diskusijas par attiecībām starp cilvēkiem, kas runā dažādās valodās, turpināsies.
"Ir jādomā par to, kā mēs attīstīsim valsti, kādā veidā mēs novērsīsim etniskos konfliktus, kurus šobrīd mēģina mākslīgi radīt," sacīja Āboltiņa.
Viņa uzsvēra - referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir jautājums par valstisko pamatu un kodola apstrīdēšanu.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši vairāki Saskaņas centra (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.