Publiskajā telpā tiek apspriesti Valsts prezidenta, ja tā var teikt, paspārnē tapušie ierosinājumi izmaiņām varas dažādo atzaru funkcionēšanā. Tie esot vērsti uz premjera varas stiprināšanu. Ņemot vērā, ka Latvija ir parlamentāra valsts, kā jūs kā parlamenta vadītāja šādas idejas vērtējat?
Varbūt esat ievērojis, ka vismaz pagaidām politiķu komentāri ir piesardzīgi, un tam ir pamats – jebkuri grozījumi Satversmē izvērtējami sevišķi rūpīgi. Protams, starp priekšlikumiem ir virkne labu, to skaitā tādi, kas ir bijuši Vienotības programmā, piemēram, par t.s. uzticības balsojumu. Tajā pašā laikā es nevaru piekrist tiem, kuri apgalvo, ka šajos priekšlikumos nav mēģināts samazināt parlamenta varu, proporcionāli palielinot premjera un arī Valsts prezidenta pilnvaras. Un te jāsaka, ka nevajadzētu veikt tik nopietnas izmaiņas, modelējot tās kādai konkrētai situācijai. Izmaiņas ir vietā, ja tās noder neatkarīgi no tā, kas konkrētajā periodā ieņem premjera vai prezidenta "krēslu". Mēs redzam, ka Satversmes rakstītāji ir ļoti piedomājuši, lai parlaments būtu līdzsvarojošais elements, savukārt minētie priekšlikumi var praksē "atspēlēties" – kaut kādu notikumu sakritības rezultātā tas draud ar zināmu varas uzurpāciju, jo parlamenta līdzsvarojošā loma ir mazināta.
Es tomēr nemainu domas, ka jau tagad premjeram ir visnotaļ solīds pilnvaru apjoms. Ja būs koalīcijas valdības, tad būs koalīcijas līgumi, un nekas būtiski jau nemainīsies. Priekšlikumos izmantota Vācijas pieredze, piemēram, ministru nominēšanas kārtībā, tomēr jāņem vērā, ka situācijas nav identiskas. Jā, arī Vācijā ir koalīcijas valdības, tomēr mēs taču redzam, kāds ir Merkeles pārsvars.
Vai pareizi sapratu – jūsuprāt, šie priekšlikumi šīs Saeimas laikā diez vai nonāks līdz reālām izmaiņām Satversmē?
Politiķu līdzšinējā reakcija vedina tā prognozēt. Šai debatei var būt citi efekti – ja ņem vērā vēlēšanu tuvošanos. Proti, politiķi "atcerēsies" par tautas vēlēta prezidenta ideju. Kā ideju to atbalsta divas trešdaļas Saeimas, tikai dažādajiem spēkiem, kas atbalsta, ir atšķirīgi viedokļi par to, kādas tad būtu šāda tautas vēlēta prezidenta pilnvaras utt.
Cik efektīvi parlaments uzrauga valdības darbu? Ir deputātu pieprasījumi konkrētiem ministriem, bet šī forma kaut kā nepārliecina.
Jāatzīst, ka tā ir diezgan formāla, un parlamentam vairāk vajadzētu apzināties savu lomu. Piemēram, mēs jau vairāk kā divdesmit gadu atkal dzīvojam neatkarīgā valstī, parlaments pieņem likumus, bet mums faktiski nav mehānisma analīzei, kas notiek ar šiem likumiem pēc to pieņemšanas. Tas varbūt nebūtu nepieciešams ikvienam likumam, tomēr par tiem, kas ir ar potenciāli lielu ietekmi, analīze būtu vajadzīga – anotācijas likumprojektu stadijā ir kaut kas cits.
Varētu piekrist vērtējumam par deputātu jautājumiem. Patiesi, Kārtības rullis ļoti precīzi saka, ka, lūk, ministram ir divas minūtes papildus informācijas sniegšanai, tad ir viena minūte jautājumam, tad atkal divas minūtes atbildei, kopā jautājumu nevar būt vairāk par trim utt. Kaut kontekstā ar ārpolitikas debatēm esmu dzirdējusi vēlmes, lai tas vairāk būtu dialoga formā.
Cita lieta, ka varbūt nav jēgas obligāti rīkot tādas debates, kādas ir par ārpolitiku, ik gadu ar pilnīgi visiem ministriem. Jo, redzat, mums šobrīd ir 13 Ministru kabineta locekļi, Saeima strādā astoņus – deviņus mēnešus, attiecīgi... Varbūt kādam ir jānāk kaut piecas reizes gadā, savukārt citam – nē.
Visi esam tikai cilvēki, tomēr izbrīna situācijas, ka ceturtdienas plenārsēdē pēc pārtraukumiem deputāti burtiski jāgana kopā, jo zālē nav kvoruma.
Tas tiešām ir dīvaini, ka pieauguši cilvēki, jau vairākus gadus strādājot Saeimā, tā arī nespēj ielāgot, ka ceturtdienās viņu galvenais uzdevums ir dalība sēdē. Arī pēc aizvadītās ceturdienas (19.septembra) mani "fascinēja" dažu arguments – mēs bijām komisijas sēdē, tāpēc kavējām. Mani izbrīna šādā situācijā arī attiecīgās komisijas vadītāja rīcība. Ko te darīt? Var piemērot atvilkumu no algas 20% apmērā, kas, piekritīsiet, ir diezgan sāpīgi algas saņēmējam. Ir bijuši vairāki šādi precedenti.
Pieminējāt darbu komisijās. Vai šajā Saeimā dažādu apakškomisiju nav savairojies par daudz?
Nu, pretēji Juridiskās komisijas viedoklim deputāti savulaik šajā Saeimā nobalsoja, ka ikviena komisija var veidot trīs apakškomisijas – agrāk "griesti" bija divas. Vai tās visas ir lietderīgas? Saprotama ir situācija, kad komisija veido apakškomisiju kāda svarīga jautājuma vai likuma ātrākai un kvalitatīvākai risināšanai. Piemēram, savulaik bija tāda Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija. Kopumā jāsaka, ka šīs Saeimas sākumā bija mēģinājumi šo aspektu mazliet sakārtot, bet daudz kas atdūrās pret strīdiem, kurš kādu komisiju vadīs, un rezultātā izmaiņas bija minimālas. Tomēr es domāju, ka mēs pie šī optimizācijas jautājuma vēl šīs Saeimas laikā atgriezīsimies.
Ir dzirdētas kritiskas piezīmes par likumprojektu kvalitāti, Saeima tos saņemot no izpildvaras. Vai pašam parlamentam pietiek intelektuālo resursu šajā ziņā? Ir deputātu palīgi, konsultanti...
Ir Saeimas Juridiskais birojs. Bet es piekrītu – Saeima šajā ziņā ir jāstiprina. Tādēļ gribētu panākt, lai Saeimas amatpersonas – nevis deputāti, bet tieši Saeimas "mājas" darba organizētaji, kanceleja – tiktu vērtētas tāpat kā citas valsts amatpersonas. Manuprāt, šīs sadaļas darbs šobrīd nav optimāls.