Āboltiņa: Saeima par grozījumiem Satversmē attiecībā uz krievu valodu varētu lemt ceturtdien

Puaro Ziņas Ieteikt 20. decembris (2011) 09:33 Ekonomists: Plātīšanās ar ekonomikas pieaugumu smieklīgāka nekā padomju gados (1) LETA Pēdējā laikā Latvijā ierastā plātīšanās ar ekonomikas pieaugumu šķiet pat smieklīgāka nekā padomju gados, intervijā žurnālam "Lietišķā Diena" norāda Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers. "Ja mēs aizrautos ar skaitļiem, droši vien varētu teikt, ka ir 6,6% ekonomikas pieaugums, ka Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropā un tamlīdzīgas lietas. Ar skaitļiem visu ko var pierādīt, ar tiem prasmīgi manipulējot. Vai tiešām cilvēki uztver nopietni visus tos pieaugumus?" norāda ekonomists, lūgts raksturot 2011.gadu Latvijas ekonomikā. Viņš skaidro, ka, rēķinot pret iepriekšējo periodu, tiešām sanāk 6% pieaugums, taču tas ir sasniegts pēc straujākā ekonomikas krituma visā Eiropā. Paskatoties absolūtos skaitļos, ir redzams, ka pašreizējais pieaugums ir pēc 3,3% iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma 2008.gadā un 18% krituma 2009.gadā. Salīdzinot ar 2008.gadu, mums joprojām saglabājas aptuveni 12% IKP kritums. "Vai tad ar to vajag lielīties? Vai tad Latvija ir straujāk augošā ekonomika?" retoriski jautā Brīvers, kā piemēru minot Vāciju, kurai iepriekš bija 2% IKP kritums, bet tagad ir 5% pieaugums. "Nevar jau teikt, ka šis būtu bijis slikts gads, bet plātīšanās ar ekonomikas pieaugumu šķiet pat smieklīgāka nekā padomju gados. Padomju laikā arī notika plātīšanās, ka gadā ir izslaukts par 5% piena vairāk nekā gadu iepriekš, bet nākamajā gadā vajag vēl par 5% vairāk. Bet kāpēc? Kāds Ļeņingradas profesors savulaik teica, ka nevajag vairāk, bet vajag tik, cik vajag. Nav loģiski, ja veikalu plaukti ir pilni ar "1.maija" kurpēm, bet desas nav. Tādi bija padomju gadi, bet tagad ir vēl muļķīgāk - mēs visas preces esam pārrēķinājuši uz vienu svērto vidējo skaitli, un sakām, ka ir 6% pieaugums. Tā procentu mānija ir viena no sliktākajām lietām," akcentē eksperts. Brīvers uzsver, ka šis gads bijis labs tajā ziņā, ka cilvēki arvien vairāk sāka saprast - pārāk vienkāršota pieeja ekonomikai un dzīvei ir pagājusi. Ekonomists tic, ka nākamais gads nesīs lielas pārmaiņas, tomēr "Latvija gan būs pēdējā vietā pasaulē, kas to sapratīs". "Ekonomikā notiks paradigmas maiņa. Mums jau no bērna kājas tiek stāstīts, iepotēts, ka izaugsme - tas ir mērķis. Ja izaugsme ir 5%, tas ir labi, 6% - vēl labāk, bet 12% - pasaules rekords. Bet tas ir uz alkatību un skaudību balstīts princips. Bagāts cilvēks jau nav tas, kuram ir daudz, bet tas, kuram pietiek. Nulles līmeņa izaugsme netiek uzskatīta par jaunās ekonomikas modeli," akcentē Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Nozare.lv