"Viennozīmīgi, tajā, kāda šobrīd ir sabiedrības attieksme pret Vienotību, ir daļa manas atbildības, bet tas ir jautājums par komandu - kurā brīdī cilvēks ir viens un kurā viņam ir komanda," teica politiķe.
Āboltiņa arī norādīja, ka nevēlas turpināt "šo ļoti ērtu spēli gan partijā, gan sabiedrībā, ka es pie visa esmu vainīga". Viņa arī piebilda, ka "ir ļoti ērti atrast vienu vainīgo, kuram visu šo uzvelt".
Viņa arī uzsvēra, ka joprojām tic Vienotības idejai. Viņasprāt, palīdzēt var tikai darbi, konkrētas idejas, spēja veidot komandu. Vienotības niša politiskajā spektrā joprojām ir brīva, tomēr šajās vai nākamajās vēlēšanās nevajadzētu paļauties tikai uz to, ka kāds nobalsos vienkārši par nišas partiju," teica Āboltiņa.
Kā ziņots, Āboltiņa 21.decembrī pēdējo reizi piedalījās Saeimas sēdē pirms deputātes mandāta nolikšanas. Visticamāk, Āboltiņa zaudēs mandātu 11.janvārī, kad mandāts tiks apstiprināts parlamentārietim, kurš strādās viņas vietā.
Vienotības valde 6.novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad Vienotība sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.
Āboltiņa vadīja Vienotību kopš 2011.gada - līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad Vienotība bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam - partijas Jaunais laiks valdes priekšsēdētāja. Āboltiņas vadībā Vienotība ir guvusi panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr vēlāk partija piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.
varbūt ne nogremdēt, ...
Kaspars
ņukša