“Mēs atpaliekam ne tikai salīdzinot ar tā sauktajām vecajām Eiropas Savienībasvalstīm, bet arī salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem. Kopējais Latvijas zinātnes finansējums ir divas reizes mazāks nekā Igaunijas zinātnes finansējums,” paziņojumā presei apgalvo LZA.
LZA uzskata, ka zinātnes finansējums no privātajiem līdzekļiem ir niecīgs. Par būtisku regresa līdzsvarojumu varētu uzskatīt ES struktūrfondu līdzekļus, taču līdz 2010. gada beigām tiks apgūti tikai aptuveni 10% no iespējamā 2010. – 2013. gada finansējuma.
“Tie neapšaubāmi dod un dos jūtamu efektu atsevišķu zinātnes raksturojumu uzlabošanai. Piemēram, pateicoties šim finansējumam, 2010. gadā ir aizstāvētas vairāk nekā 200 doktora disertācijas,” norāda LZA.
Latvijas zinātnes attīstības perspektīvas vairāk nosaka nevis kāds atsevišķs rādītājs, bet efektīvi strādājošas zinātniskas institūcijas, kuru darba rezultāti kalpos Latvijas valsts attīstībai un starptautiskajai atzinībai.
“Nepieciešama valsts ieinteresētība, pozitīvā attieksme un pietiekams zinātnes finansējums no budžeta līdzekļiem. Plāni turpināt valsts budžeta finansējuma samazināšanu zinātnē var novest tikai pie tā, ka sagatavotie jaunie zinātņu doktori Latvijā darbu neatradīs un atsevišķi panākumi sinerģisku efektu neizraisīs,” rakstīts paziņojumā.
Tāpēc šī institūcija aicina atbildīgās ministrijas atsākt pakāpenisku valsts budžeta finansējuma palielināšanu zinātnei, precizēt Latvijas zinātnes mērķus un uzdevumus ilgstošā periodā, kā arī ātrāk un bez liekas birokratizācijas realizēt ES finansējuma apguvi.