Aicinām redakciju būtiski iedziļināties humanitāro zinātņu nozīmē
Atzinīgi novērtējam to, ka savās publikācijās pievēršaties Latvijas zinātnes aktualitātēm. Tādas ir aplūkotas arī Jūsu rakstā 23.jūlijā 2009.g. Netiek pat pie drupačām, kurā pievēršaties jautājumam par humanitāro un sociālo zinātņu stāvokli Latvijā. Zinām, ka ar zinātnes finansējumu un vērtējumu ir saistītas dažādas problēmas, kas atspoguļotas Jūsu intervēto zinātnieku izteikumos. Mēs labprāt izmantotu iespēju precizēt un izvērst šo tematiku, ja ar Jūsu avīzes palīdzību mums tiktu sniegta šāda iespēja.
Taču Jūsu raksta nobeigumā minētās nostādnes par valsts pētījumu programmu Letonika un ministres negatīvo attieksmi pret to izsauc mūsu neizpratni. Iespējams, ka te ir sajauktas dažādas lietas. Citējot ministres Tatjanas Koķes izteikumu: «papētiet valsts programmu rezultātus sociālajās zinātnēs, un, kad jūs man atnesīsiet superargumentus, tad arī palīdzēsim viņiem atrast līdzekļus», mūsuprāt, nevar attiecināt uz valsts pētījumu programmu Letonika, kā tas izriet no Jūsu secinājuma nākamajā rindkopā.
Pirmkārt, Letoniku izstrādā nevis sociālo zinātņu pārstāvji, bet gan tā ir humanitāro zinātņu joma. Ekonomika, socioloģija, politikas un tiesību zinātne, kas pieder pie sociālajām zinātnēm, nav tas pats, kas, piemēram, literatūras kritika vai mākslas vēsture. Atšķirības veido gan pētījumu priekšmeti, gan metodes. Eiropas domāšanā šo zinātņu grupu atšķirības ir tikušas izskaidrotas jau vismaz 150 gadu garumā, īpašu vērību tam pievērsa neokantieši. Tomēr dažreiz Jūsu avīzes publikācijās šīs zinātņu jomas tiek identificētas vai sajauktas, piemēram, rakstot par studentu pārprodukciju vai zinātniskajiem rezultātiem. Tā nevajadzētu darīt.
Otrkārt, ja Jūsu kā žurnālistes rīcībā patiešām ir izvērstāka ministres argumentācija par valsts pētījumu programmas Letonika apšaubāmajiem rezultātiem, tad mēs vēlamies ar to iepazīties. Mūsu rīcībā tādas nav. Valsts pētījumu programmas katru gadu izvērtē gan publiskās atskaitēs, gan to rezultātus analizē valsts dibināta Uzraudzības padome. Katru darba gadu kopš 2006. esam saņēmuši pozitīvu vērtējumu, pat uzslavas. Letonikas programmas ietvaros ir publicētas 140 zinātniskas monogrāfijas, 1100 raksti, noorganizēti 2 kongresi, 70 starptautiskas konferences utt. Vērienīga ir bijusi starptautiskā sadarbība gan ar Baltijas un Skandināvijas valstīm, gan ASV, Vāciju u.c. Ja to mēģina uzskatīt par niecīgu vai apšaubāmu rezultātu, tad jāatzīst, ka vai nu eksperti, kas snieguši padomus negatīvam vērtējumam, nav bijuši sava eksperta vārda cienīgi, vai arī negatīvajam vērtējumam ir citi – antizinātniski cēloņi.
Jūs savā rakstā minat, ka ir vairāki akadēmiskās vides pārstāvji, kas Dienai pauž šaubas par Letonikas programmas rezultativitāti. Aicinām mūs iepazīstināt ar viņiem (viņu vārdiem, specializāciju, motīviem, kāpēc uzrunājāt viņus). Uzskatām, ka tas nevar būt noslēpums, un domājam, ka būtu bijis korekti avīzē minēt arī viņu uzvārdus, jo šāda tipa aizmuguriski spriedumi mums nevieš uzticību, ka Jūsu uzrunātie akadēmiskās vides pārstāvji ir iepazinušies ar Letonikas programmas rezultātiem un lasījuši mūsu publikācijas.
Letonikas programmas apkopotus rezultātus (monogrāfijas, rakstu krājumus, manuskriptus u.c. pētnieciskos materiālus) var aplūkot LZA Senāta zālē, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1. Jūs un Jūsu kolēģus labprāt iepazīstināsim ar tiem tuvāk, ja vien atradīsiet laiku tam veltīt uzmanību. Tie ir aplūkojami arī saitā www.letonikasprogramma.lv
Uzskatām, ka jautājums par Letonikas programmas rezultātiem līdz ar Jūsu publikācijas negatīvo toni ir aktualizējies un prasa lielāku skaidrību, jo nevaram piekrist mūsu ilgstošā un sabiedriski nozīmīgā darba nopulgošanai. Lai arī cik liela zinātniece šobrīd nejustos Marija Golubeva, tomēr diezin vai viņai var piederēt galavārds zinātņu izvērtējumam Latvijā, kad Jūs viņai dodat vārdu raksta nobeigumā: «humanitārās zinātnes ir ieslīgušas stagnācijā».
Aicinām redakciju būtiski iedziļināties humanitāro zinātņu nozīmē, rezultātos, pētījumu programmu realizācijā un dot iespēju izteikt atšķirīgus argumentus.
LZA viceprezidents, akadēmiķis Tālavs Jundzis
LZA akadēmiķe, profesore Maija Kūle
LZA Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis Jānis Stradiņš
LZA akadēmiķe Ilga Jansone
LZA akadēmiķis, profesors Benedikts Kalnačs
LZA akadēmiķe, profesore Dace Markus
LZA akadēmiķe Ieva Ose
LZA akadēmiķis Jānis Bērziņš
LZA akadēmiķis, profesors Inesis Feldmanis
LZA korespondētājlocekle, profesore Ausma Cimdiņa
LZA korespondētājloceklis, profesors Igors Šuvajevs
LZA korespondētājloceklis, asoc. profesors Guntis Zemītis
LU profesors Rihards Kūlis
LU asoc. profesore Ella Buceniece
LU asoc. profesore Aija Priedīte-Kleinhofa
LU asoc. profesore Elga Freiberga
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
LASI VĒL
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!