Aicinām redakciju būtiski iedziļināties humanitāro zinātņu nozīmē

Latviskā identitāte nezudīs tik ilgi, kamēr dzīvos cilvēki, kuriem tā ir dārga. Man ir daudzi paziņas, kuri dzīvojuši un dzīvo vēl joprojām ārzemēs, tomēr viņu latviskā identitāte nav zudusi. Kāpēc? Ne jau tādēļ, ka trimdinieki būtu nodarbojušies ar kaut kādām mākslīgiem latviskās identitātes "celšanas" pasākumiem vai valsts finansētiem "Letonikas" pētījumiem. Viņi vienkārši lasa, interesējas un kopj paši savu latviskumu. Ja Universitātes pasniedzēji neprot savu darbu darīt un vēl konkurēt ar atklājumiem par Latvijas vēsturi un kultūru starptautiski, tad varbūt, ka viņiem nav ko darīt LU?

Atvainojos, ,,vēsture''.

Jau tagad latviešiem sāk zust latviskā identitāte. Ir liels brīnums, ka Latvija vēl pastāv. Tagad katrs muļķis, kas aizmirsis rindas padomju laikos, ir gatavs pārdot savu valsti par desu šodien. Ja latviešiem nav vajadzīga sava vāsture, sava literatūra, sava rakstu valoda, tad ko mēs te ķēmojamies? Pārdēvēsim savu zemi par Ļifļaņģiju un, aidā,-Krievijā atpakaļ! Izskatās, ka latviešiem patīk gan kāpt uz grābekļiem, gan skaļi vaimanāt. Tāda bābu mentalitāte.

Pareizi, pareizi - rezultātu iztrūkumā nav vainojams darītājs, bet darba devējs!

Piekrītu Paulam, toreiz aģentūras veidoja, lai atbrīvotu ministrijas no "neraksturīgām" funkcijām. Tas gan neatbrīvoja ministrijas jaunai domāšanai. Kas attiecas uz vēstuli, viss tiešām bija ok līdz autori sevi nodeva ar provinciālu uzbraucienu Golubevai un fantastisko terminu "antizinātniski cēloņi"! Sajutāmies kā saldajos 50-tajos, pa pareizo ceļu ejat, ... biedri.

Ja Golubeva tika nolīgta kā konsultante Valsts Kancelejā, tad nevajag par to vainot vis Golubevu, bet gan Valsts Kanceleju. Par valsts aģentūru skaitu varu tikai teikt, ka tā laika valdības prioritāte bija tā saucamā New Public Management principu ieviešana, kas paredzēja aģentūru izveidošanu tā vietā, lai centrālās valsts pārvaldes struktūras nodarbotos ar politikas ieviešanas mikromenedžmentu. Jautājums, cik daudz aģentūru ir nepieciešams, nebija atkarīgs no Golubevas, bet gan no valdības uzstādījuma, ka jāsamazina valss funkciju skaits, kas tolaik nebūt nebija aktuāls darba kārtības jautājums.

uzturēt visus šos liekos cilvēkus, jo īpaši politopsihosociologus, var tikai bagātā Rietumu sabiedrība, kurā apmaksāt vārdu un tekstu plūdus ir wellfare forma, valsts bez pārprodukcijas nevar pārņemt šo modeli, darba rokas jāiesaista ražošanā.

Es teiktu, ka jums abiem ir taisnība. Golubevai ir taisnība tajā brīdī, kad viņa saka, ka humanitārās zinātnes Latvijā stagnē. Bet arī pati Golubeva "nevelk", un to apstiprina viņas apkaunojošā darbošanās ap valsts pārvaldi.

Golubevai visur ir bijušas "zināšanas", arī valsts pārvales reorganizācijā 2003/2004.gadā. Arī viņa ir atbildīga par lielo valsts aģentūru skaitu valsts pārvaldē. Kaut kā negribas ticēt šiem "viedajiem" visa zinātājiem "ekspertiem". Un vispār - vēstulē ir pilnīgi precīzi norādīts uz žurnālistes neprofesionalitāti!

Varu pateikt- zaudēs pasaules redzējumu un būs kā zirgi ar klapēm uz acīm. (runa ir par humanitārajām, nevis sociālajām zinātn;ēm.) Diemžēl, steidzami ir nepieciešama paaudzū maiņa humanitārajās zinātnēs. Ļoti steidzami.

Tā vietā, lai uzmestu lūpu, ko tāpat noturēs par nepamatotu žēlošanos, būtu pacentušies komentētājiem saprotamā veidā paskaidrot, ko tie zaudēs, ja arī humanitārās nozares pārstās ražot.

Viss bija OK līdz izlasīju teikumu: "Lai arī cik liela zinātniece šobrīd nejustos Marija Golubeva, tomēr diezin vai viņai var piederēt galavārds zinātņu izvērtējumam Latvijā, kad Jūs viņai dodat vārdu raksta nobeigumā: «humanitārās zinātnes ir ieslīgušas stagnācijā»." Protams, ka Golubevai nepieder "galavārds". Tāds "galavārds" nepieder nevienam. Bet viņa tāpat kā akadēmiķi ir zinātniece (nevis jūtās kā zinātniece) un tādēļ viņai ir ne tikai tiesības izteikties, bet arī pienākums izteikties, ja viņai šinī jomā ir zināšanas. Nabaga latvju bāleliņi, var just, ka viņiem ir uzmīts uz varžacīm :-)

Pans Kleksis kādurīt letoniski ņirgājās, ka Terminoloģjas komisija ilgi spriedusi, kā pareizi jāsaka: prieka māja, meitu māja vai bordelis. Vienojušies esot to saukt par bordeli, pilnīgi aizmirstot latvisko terminu "mauku māja". Vēlu viņiem sekmes tālākajā radošajā darbībā!

Letonikas programmas majas lapa ir lieliska- ne varda par 2009.gada notikumiem, iznemot publiskos lasijumus.

jaukt sociālās ar humanitārajām zinātnēm, tas vienkārši parāda nezināšanu un paviršību darbā.