Aivars Ozoliņš: Bīstamā piedeva

Kamēr mēs te apsprižam vai komunisms kaut ko dod ķīniešiem, tikmēr mūsu tuvumā esošie somi pārņēmuši Ķinas telekomunikāciju tirgu,ar NOKIA priekšgalā. Tikmēr kāds miljons ķīniešu jau saimnieko krievu Sibirijā. Patiešām interesanti, kas notiks tālāk. Starp citu, paši pirmie, kuri savus miljonus bija ar mieru nekavējoties ieguldīt Latvijas rūpniecībā un celtniecībā, bija ķīnieši. Gan no Taivanas. Tobrīd ar dolāriem pasaules bagātākā valsts. Bet Latvijā pie šprices jau bija "Pleskavas ceļš"...kaprači.

Даже, как ни странно, статья понравилась. Немного длинно и затянуто, но, в общем, справедливо. Автор в этот раз обошёлся без своей излюбленной русофобии. Начало просто гениальное.

Tā ir. Tā esam izlepuši, ka strādāt jau diez ko vairs neviens negrib. Tikai lielās algas saņemt. Vajag pašiem ražot savu pienu, nevis pirkt no ķīniešiem kaut kādus mēslus!

Un cik daudz Latvijā saindējušies ar nekvalitatīvu dzeramo? Laikam demokrātija vainīga... Bet varbūt kapitālisms ar viņā zvērīgo dabu? Un cik pensionāri pāragri devušies labāka dzīvē. Un kā ir ar A hepatīta uzliesmojumi? Vai Latvijā cilvēki rokas vairs nemazgā pēc... Vai arī kontroles sistēmas nav? Un pie tā varbūt vainīga daudzpartiju sistēma, kuras mērķis ir ieraut nāsīs pēc iespējas vairāk? Ieraugi baļķi savā acī vispirms. Savādāk drīz līdzināsimies krieviem.

Nu šoreiz rasols - -ne ta kontroles trūkums, ne ta brīvā tirgus trūkums vainīgs. Es ta domāju, ka Ķīna virzas uz Singapuras pusi, kur arī vienpartijas sistēma, bet ar pienu, un visu pārēja viss labi. Man , reizēm, gribētos , lai Latvijā būtu kā Singapūrā, nu lai ir mazāk demokrātijas, kas Latvijas izpildījumā nozīmē pilnīgāko visatļaautību, korupciju valdošās kliķes nesodāmību un neko citu, ak jā - vēlēšanas, kurās jāizdara izvēle starp idiotiem un zagliem, bet vairāk taisnīguma un kārtības. Vispār, neaztieciet Ķīnu - tad, kad amerikāņi ķīniešus vairs nespēs piebremzēt(un tas būs drīz), tad jūs vēl redzēsiet "daudzpolāro pasauli".!

Nedomāju, ka tādi spriedumi (par īpašu ķīniešu vājumu) ir visai pamatoti. Ķīnieši dubultīgi guva labumu no ASV - gan pērkot viņu vērtspapīrus (par ko vēl ASV ilgi nāksies maksāt arī pēc krīzes), gan pārdodot savas preces (kurus amerikāņi pirka). Tāpat jau arī Bušs bija tas, kas, liekas, pagājušajā nedēļā zvanīja Ķīnas vadībai, lai censtos viņus pārliecināt, ka viss būšot kārtībā. Āzijas valstis - un, jo īpaši, Ķīna šajā gadsimtā kļūs par Pasaules ekonomisko centru (un uz to pašreizējās nebūšanas ar pienu atstās visai minimālu iespaidu), tāpat labas pozīcijas būs tām R-Eiropas valstīm, kas bija specializējušies uz kaut kā reāla ražošanu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību sniegšanu. Un īstenībā liela daļa ražošanas Ķīnā ir saistīta ar tiem pašiem R-Eiropiešiem, zem kuru preču zīmēm Ķīna ražo. Ķīnas politiskā sistēma ir visai kompleksa (un tai Komunistiskajai partijai nemaz tik viegli neiet, lai nodrošinātu, ka režīms tiek saglabāts), taču tā ar laiku varētu pārvērsties par tirgus ekonomiku ar mazliet aziātisku uztveri par cilvēktiesībām un brīvībām. Piena skandāls nebūt nav aizēnojis Ķīnas olimpiādi (lai gan, manuprāt, tā nebija īstā vieta, kur to uzrīkot), tāpat tās starptautisko ekonomisko spēku, jo tagad no ķīniešiem arī lielā mērā atkarīgs ASV ekonomiskās recesijas dziļums.

Ar skumjām domāju, kā sliktā ķīniešu sistēma tiks galā ar piena problēmu. Tās skumjas ir par mūsu labās demokrātijas spēju tikt galā ar mūsu problēmām. Kaut vai dzeltenos austrumrobežas dzērājus atceroties ...

Arī es domāju, ka šeit sistēma un notikušais fakts nav tiešā saistībā. ja rūpīgi papēta vēsturi, tādi pat nelāgi fakti laiku pa laikam atgadās arī rietumvalstīs. Gan nepārbaudītu zāļu partijas. Gan tā pati trako govju sērga. Kas radās no tā, ka dzīvnieku barības piedevas tika gatavotas no kritušo dzīvnieku ķermeņiem, tos pat neizņemot no plastmasas maisiem, kuros tos piegādāja rūpnīcās. Un tas viss notika civilizētajos Rietumos. Bet kanibālisms kopā ar kaitīgām piedevām izraisa smadzeņu sairumu.

Es gan teiktu, ka vairāk ir jāuztraucas par sekām, ko vienkāršajiem ķīniešiem radīs Ķīnas preču boikots. Tā vietā, lai atklāti risinātu problēmu, komunisti tāpat kā CCCP-ā mēģinās to pieslēpt ... kā arī nopietnākas krīzes gadījumā Ķīnas partijas spices reakcija var būt "patoloģiska", nu teiksim, atkal atšaujot kādus pāris tūkstošus nemiernieku vai apvainojot Rietumus "sazvērestībā" (lai gan tam negribas ticēt, ņemot vērā pēdējā laika Tibetas gadījumu). Jā , un nevar jau arī teikt, ka saistības ar politiku te galīgi nav - ja arī indes pielikšana ir tikai alkatības diktēts noziegums, tad fakts, ka par to mēs uzzinam TIK VĒLU (pēc olimpiādes !) jau nu gan ir 100% sistēmas noziegums - ir tomēr zināms, ka komunistu laikraksti šo infu "pieturēja" savu ideoloģisko interešu dēļ ...

Autor, vai gadījumā pašam nav sanācis absolūtais ķīselis? Tas, ka Ķīnā upuru un cietušo skaits ir tik liels ir saistīts vienīgi ar tur dzīvojošo lielo skaitu. Tajās pašās veckapitālisma citadelēs ražotajos pārtikas produktos laiku pa laikam tiek atklātas tādas Dieva zīmes, ka tik turies. Ar valstī pastāvošo politisko sistēmu tam nav nekāda sakara.

Piekrītu vienīgais, ka varētu būt diezgan cieša saikne ar korupciju, kas neapšaubāmi Ķīnā ir sovjetiskā stila.

Ozoliņ, šoreiz gan tā saikne starp politisko režīmu un saindēto pienu ir diezgan maza. Konkrēti to visu paveica cilvēku grupas alkatība. Politiskā sistēma nespieda viņus likt klāt kaut ko aizliegtu, bet vēlme, lai viņu pienu ņemtu - gan.

Hmm , rakstā izdarītais secinājums tāds kā drusku aiz matiem pievilkts. Kārlis Ulmanis savā laikā „izdzenāja Pļāpātavu” un valsts uzplauka. Hitteriskajā Vācijā nebija bezdarba. Ķīna ir piedzīvojusi nebijušu ekonomisku uzplaukumu. No otras puses Demokrātija pati par sevi negarantēs piena kvalitāti. Kvalitātes kontroli, vai vismaz tās juridisko pamatu vienmēr nodrošina Valsts. Neatkarīgi no sistēmas. Kā mums – Pārtikas un Veterinārais Dienests Es pilnīgi stādos priekša, ka arī Latvijā tagad atrastos piensaimnieki, kas pienam pievienotu melamīnu, ja vien zinātu kur to ņemt. Un ka PVD varētu netikt galā – jo nav tādu iekārtu, speciālistu, finansējuma. Nemaz nevajag Ķīnu vai komunistus priekšgalā. Vai diktatorus. Ulmaņlaikā par piena kvalitāti neviens nešaubijās.