Dienu iepriekš arī izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Astrīda Harbaceviča pēc tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski (JL) atzina, ka pedagogu atalgojums pēc grozījumiem budžetā tikšot samazināts, taču premjerministrs arī pret gājienu neiebilstot. Tas ir kaut kā klusi mulsinoši - kas, kam un ko prasa, ja visas puses saprot, ka naudas nebūs?
Vēl lielāku mulsumu varētu viest nozares ministres Tatjanas Koķes (ZZS) tā kā iešana gājienā kopā ar skolotājiem, tā kā iznākšana pie viņiem kā valdības pārstāvei, un pavisam apstulbinoši varētu šķist, ka iepriekšējā dienā ministre bija likusi pašas vadītās ministrijas un tās padotības iestāžu vadošajiem darbiniekiem piedalīties skolotāju protesta akcijā, proti, protestēt pašiem pret savu politiku. Taču jāņem vērā ministres partijiskā piederība - "zaļo zemnieku" ķīselim vienīgais politiskais rāmis ir partijas premjerministra amata kandidāta hūte, kurā tas var žvanckāties vienlaikus valdībā un opozīcijā, reizē par un pret jebko, kas neskar saimnieka intereses. Diemžēl, to saprotot, nav vairs saprotams, kā ministre veiks nozarei vitāli nepieciešamās strukturālās reformas (jo ir skaidrs, ka ar naudas pastumdīšanu starp dažām trūcīgā budžeta pozīcijām nekas nebūs līdzēts), kuru nepieciešamību arī viņa vārdos atbalsta, taču, kazi, būs atkal pret, līdzko šīs reformas būs arī jāīsteno.