Aivars Ozoliņš: Pīrādziņu bizness
Skaidrs, ka Šķēles un Šlesera "biznesa" modelis nav savienojams ar valdību, kuru tie nekontrolē. Jo tuvāk nāks Saeimas vēlēšanas, jo grūtāk būs šādu kontroli atgūt, neriskējot tajās piedzīvot pilnīgu sakāvi. Turklāt ekonomikas atlabšana no krīzes var sākties jau šogad, iekšzemes kopprodukta kritums var gada beigās izrādīties esam bijis mazāks, nekā pašlaik tiek prognozēts; ja sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju būs sekmīgas un Latvija saņems kārtējo aizdevuma daļu, algām un pensijām šogad pietiks. Tas nozīmētu, ka Dombrovska valdība ir sekmīga, spēj novērst valsts bankrotu un pat akūta finanšu trūkuma apstākļos saglābt liesajos laikos to, ko "darītāji" salaida pilnīgā grīstē treknajos, kad nauda plūda pāri malām. Jo ilgāk šī valdība strādās, jo tas kļūs acīm redzamāks, un to šie sadarītāji nevēlas.
Šķēles un Šlesera piedāvātā alternatīva — ekonomisks un politisks haoss, ko izraisītu valdības krišana, lata devalvācija un Saeimas atlaišana, — valstij būtu katastrofāli postoša, kaut arī "oligarhiem" pašiem (un arī viņu draugiem austrumos) droši vien finansiāli un katrā ziņā politiski izdevīga. Taču diezin vai to grib pat TP, tā ka Šķēle arī šajā reizē var palikt gribot.
Tomēr jābrīnās, vai šie kungi tiešām cerētu valsts iedzīšanu vēl dziļākā bedrē, nekā to izdarīja ar trekno gadu politiku, pārdot vēlētājiem kā savu partiju izcilu sasniegumu. Šķiet, ka viņi ir pārmēru iedvesmojušies no Šlesera panākumiem pašvaldību vēlēšanu kampaņā, kurā ar trulu, bet masīvu reklāmu "gāzi grīdā" ideologs, kas iedzina Latviju nothing special krīzē, trīs mēnešu laikā pataisīts par valsts glābēju no paša izraktās bedres, apgāžot kādreizējā Šķēles ieroču nesēja Jurģa Liepnieka tēzi, ka "no sūda pīrādziņu neuztaisīsi". Tiesa, tad būtu jāsecina, ka, viņuprāt, vēlētājus var atkal un atkal barot ar tiem pašiem pīrādziņiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.