Vēl vairāk — tai nācās konstatēt, ka agrāk panāktā vienošanās samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā nav apturējusi vitāli svarīgā energoresursa cenu krišanos. Kopš jūlija, kad naftas barela cena bija sasniegusi 147 dolārus, tā nesen bija noslīdējusi jau zem 50 dolāriem, pašlaik ir ap 54, taču droši vien turpinās samazināties. OPEC neveiksmes iemesls ir tas pats brīvais tirgus un organizācijas dalībnieku savtīgums. Ikviena dalībvalsts dedzīgi atbalsta naftas ieguves samazināšanu, ja to dara visas citas, taču katra pati cenu krišanās radītos zaudējumus var kompensēt tikai ar apjoma palielināšanu. Vēl vairāk tas tā ir ar valstīm, kuras nav OPEC dalībnieces. Piemēram, Krievijai galvenās eksporta preces cenas dramatiskā krišanās draud ar ļoti nopietnām sekām ekonomikai. Naftas cenas būs zemas, kamēr turpināsies ekonomikas recesija un samazināsies pieprasījums, pirmām kārtām ASV. Pieprasījuma mazināšanās diemžēl bremzēs atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanu, taču, no otras puses, var mudināt rūpīgāk izvērtēt dažas labas pretrunīgas politikas lietderīgumu. Piemēram, vai ir vērts turpināt kā līdz šim subsidēt biodegvielas ražošanu — uz pārtikas ražošanas rēķina un izcērtot mežus jaunu biodegvielai izmantojamo augu audzēšanai, ar to tikai palielinot oglekļa dioksīda izmešu daudzumu un globālo sasilšanu.
Aivars Ozoliņš: Tirgus pret OPEC
Valdības cita pēc citas krīzes seku mīkstināšanai iejaucas tirgus ekonomikā, tāpēc savā ziņā ir neparasti, ka tirgus turpina ignorēt iejaukšanos jomā, kurā to it kā paredzēts un ir vēlme stingri regulēt — šķietami varenā organizācija OPEC sestdien nespēja vienoties par naftas ieguves kvotu samazināšanu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.