Aivars Ozoliņš: Vērtīgā bibliotēka

Katru dienu jaunas VAJPRATIBAS! Tagad izdomajusi jau iznicinat vecas bibliotekas.. TRAKO NAMS.

Šis Rainis runā Apiņa teiktus vārdus - kas liedz saukties īstā vārdā? Juridisko spēku Misiņa līgums, Raini, neesot zaudējis, kā to vēl pirms pāris dienām dzirdēju no bibliotēkas darbiniekiem, jo līgums slēgts brīvvalsts laikā, bet tā nosacījumi pārkāpti okupācijas varas diktēti. Ai, Raini, atkal izpaužas analfabētisms. Vairāk jāapmeklē bibliotēkas un jāmācās!!!!

Velns, kur tādi glumi nelieši rodas!? Un vēl salien augstos amatos.

Visa šī jezga ir tikai dēļ tā, ka bibliotēkas vadība baidās par saviem krēsliem. Neviens to māju neprivatizēs (to var izdarīt tikai ar valdības lēmumu), un arī krājumi un tie paši speciālisti paliks savās darba vietās. Akadēmisko bibliotēku, kas dibināta padomju laikā, par senās bibliotēkas mantinieci var uzskatīt tikai simboliski, jo tā pārvalda krājumu, bet Misiņa dāvinājuma līgums, kā redzams, jau ir pārkāpts atņemot šo bibliotēku Rīgas pilsētai un iekļaujot AB.

Nopludināt, iepludināt, sapludināt... Tas labi, ka pievēršaties arī mūsu lielāko šeptmaņu zīmīgajai valodai. Tā viņi tiešām runā. Ne tikai Apinis, bet arī Šlesers, Rimšēvičs, citi. Viena doma šiem cilvēkiem prātā - kā atkal kaut ko nopludināt. Tāpēc tāda freidiska pārteikšanās.

Iespējams, jau pirmdien Izglītības ministrija pieņems lēmumu par bibliotēku grautiņu. Kā galvenais padomdevējs atkal tiks pieaicināts P. Apinis un nebūs starp uzaicinātajiem ne akadēmiķis Stradiņš, ne citi speciālisti, kas varētu iebilst pret to. Īstais laiks, jāsteidzas, var vēl nokavēt. JL var atjēgties, ka visa atbildība par šim izrīcībām gulsies uz viņiem. Bet šobrīd JL vēl citas (galvenās) rūpes - jāmeklē nauda. Varbūt tautai jāpalīdz Koķes kundzei nākt pie prāta? Katrā gadījumā ir jāatgādina vēl un vēl, ka šis nav nekāds politisks lēmums, par kuru atbildība nedraud.

Kā tik jauku pavasari var sabojāt tik ļoti nepārdomātas, pat šausmīgas idejas par kultūras vērtību likteni. Kā var teikt, ka muzeja darbinieki saņem lielas algas, ja visus deviņdesmitos viņi šo muzeju, tā krājumus ir uzturējuši ar savām niecīgajām algām, lai tikai saglabātu, lai noturētos, lai turpinātu krāt. Ffodi ir arī jāapraksta, materiālus, grāmatas tāpat plauktā vai kastē nesasviež. Muzeji, arhīvi, bibliotēkas kopīgi ir iesaistījušies lielos digitalizācijas projektos, fondu datorizēšanā, elektronisko katalogu veidošanā. Pats no sevis jau nekas nenotiek un par savu kvalifikāciju, paveikto taču cilvēks drīkst beidzot arī saņemt cilvēka cienīgu apmaksu, ne tikai izdzīvošanas grašus. Gudrie runātāji tad jau bija atraduši ienesīgākus amatus. Bet visi jau nevar būt vienā vietā, kur daudz maksā. Bet tas, kas pašreiz notiek, laikam muzejniekiem, bibliotekāriem arhīvu darbiniekiem par patriotismu. Paldies visiem, kuri izprot, atbalsta, arī pakritizē, bet nav noslēpušies no šiem aktuālajiem jautājumiem.

Par spīti interpunkcijas kļūdām, malaa, piekrītu.

Ir lietas, kuras var un, acīmredzot, jāīsina. Un dzīvē ir arī grūti laiki, bet ir lietas, ko nevar īsināt, jo īsinot grāmatu krājumus, tie tiek pazaudēti. Ja no gramatikas grāmatām pazudīs nodaļa par interpunkciju, tad ilgu laiku šķitīs, ka nekas nav pazudis, jo interpunkciju jau tā liela daļa apgūst ar grūtībām, un it kā jau nekas nemainīsies, taču ilgā laikā tā sekas ir domāšanā. Bibliotēkas (īpaši lielos krājumus) nedrīkst pakļaut īsināšanai. Tie ir veselumi, laikā vākti. Arī tad, ja tos nelieto. Tos var iekonservēt, bet nedrīkst pakļaut reformām 2 nedēļu laikā. Tas pats attiecas uz galvenajiem muzeju krājumiem, arhīviem, kas, pēc mūsdienu loģikas, ir tikai vecu papīru krājumi. Vēršanās pret to, apšauba glabātāju (un ne fizisko glabātāju) - sabiedrības veselo saprātu. Un kaut arī par to var šaubīties, ir lietas, kas jāsaprot, arī ja nesaprot.

Nevaru atrast, kur komentēt to gudrinieku padomus, kur nedrīkst īsināt, tāpēc seit tas nav par tēmu. Bet tomēr. Ļoti gribētos no kāda dzirdet, bet kur tad drīkst īsinat, jo to, ka jāīsina saprot visi. Nav taču jābūt īpašām prāta spējām, lai stāstītu, kur nevar īsināt, kā to šodienas numurā dara it kā ļoti inteligenti cilvēki. Bet vajag īpašu gudribu, lai atrastu, kur var īsināt finanses. Nu to tad arī gribētos dzirdēt no šiem inteligences pārstāvjiem.

Ja jau tik ļoti trūkst naudas, kāpēc gan nepārdot Saeimas namu Vecrīgā un neiemitināties kādā jaunceltā biroju namā Rīgas nomalē? Tiks laba naudiņa, pat lielāka par Misiņu ēku, jo tā tomēr ir būvēta īpaši dokumentiem, lai piemērotu to birojiem jāiegulda daudz darba un naudas. Arī deputātiem ērtāk 1) Pie jaunās ēkas nomalē nebūs problēmu ar mašīnu novietošanu 2) Mazāk ļaužu apkārt 3) Ja atkal notiek demonstrācijas ar logu dauzīšanu, necieš apkārtējās ēkas

Pēc P.Apiņa vēstules saņemšanas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2009.g.24. aprīlī lūdz izteikt savu viedoli Veselības ministram I.Eglītim, Izglītības un kultūras ministrei T.Koķei, Kultūras ministram I.Dālderim. Šo ministru oficiālajām atbildēm ir jābūt publiski pieejamām sabiedrībai. Tās nav publicētas un, manuprāt, nav arī citādāk pieejamas. Ja mahinatora P.Apiņa vārdam ir tāds svars, ka var ietekmēt tieši Ministru prezidentu un ministrus, tad katram Latvijas pilsonim ir skaidrs, ka šo projektu bīda ietekmīgi "politbiznesmeņi", kurus tauta var uzskatīt vienīgi par noziedzniekiem, jo tie, izmantojot savu varu (stāvokli), strādā tikai savā labā. Runājot par P.Apini, ir jāatceras tā nopelni LC labā; toreiz tā pārcentās, ka pats tika izslēgts no LC. Tagad atkal - lielais reformators!

oranžās žurkas rullē vēl šerpāk par viduslaiku inkvizīcijas tumsoņām

Pēdējie notikumi rāda, ka valdība ir ieinteresēta iznīcināt nacionālos dārgumus. Šķiet, ka LNB ļoti vēlas sev iegūt Akadēmiskās bibliotēkas Retumus un Misiņus. Žēl par tuvredzību, jo visā pasaulē cenšas retumus, rokrakstus un nacionālo fondu glabāt vairākās vietās, lai tie būtu gan lasītājiem pieejamāki, gan arī katastrofu gadījumā vismaz daļa saglabātos. Kāpēc ministrijas nedomā par cilvēkiem, par šodienas un rītdienas lasītājiem?

Kaut kā pirmo reizi nepievienojās, tāpēc likās, ka pazuda komentārs.