Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") žurnālistiem atzina, ka ar aizdevējiem vēl ir plānotas sarunas, kurās Latvijas puse mēģinās pārliecināt par sev vēlamo rezultātu.
Šonedēļ darbu sāk kārtējā aizdevēju tehniskā misija, un, ja vienošanās tiks panāktas tās laikā, nelielas korekcijas budžetā varētu tikt veiktas Saeimā starp lasījumiem, bet, ja iebildumi saglabāsies, sarunas ar aizdevējiem turpināsies pārskata misijas laikā janvāra vidū. Tādā gadījumā nākamgad būs jāplāno esošā budžeta grozījumi, atzina premjers.
Pēc aizdevēju domām, 74 miljonu latu apmērā tiek piedāvāti tādi konsolidācijas pasākumi, kas nav kvalitatīvi un ilgtspējīgi.
Aizdevēji nepiekrīt plānotajai iemaksu saglabāšanai otrajā pensiju līmenī 2% apmērā, kas dotu 44,9 miljonus latu, tāpat iebildumi ir pret izdevumu samazinājumu Aizsardzības ministrijai 5,3 miljonu latu apmērā, kā arī no valsts kapitālsabiedrībām saņemamā dividenžu apjoma paaugstināšana virs 80% no peļņas, ar kuru plānots iegūt 12,7 miljonus latu.
Aizdevēji iebilst arī pret minimālās algas paaugstināšana no 180 uz 200 latiem mēnesī.
Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") žurnālistiem uzsvēra, ka iebildums pret minimālās algas celšanu esot ļoti neloģisks un par to viņš mēģināšot pārliecināt arī aizdevējus. Minimālās algas palielināšana ir būtisks elements ēnu ekonomikas mazināšanā.
Tāpat aizdevēji tikai par daļēji ilgtspējīgiem pasākumiem atzinuši plānoto subsīdiju samazinājumu ceļu uzturēšanai, ģimenes valsts pabalsta samazināšanu no 1.jūlija, pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, ņemot vērā faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazinājumu veselības jomā, pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu izsolēm, ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumu ieviešanu, kā arī virzīto uzņēmumu auto nodokli.
Savukārt pārējie valdības virzītie pasākumi tiek atzīti kā kvalitatīvi pasākumi, un to apjoms ir 146 miljoni latu.
Kā norādījusi Finanšu ministrija, arī gadījumā, ja izdotos vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par pasākumiem, kuri šobrīd tiek uzskatīti par daļēji ilgtspējīgiem, atzīto pasākumu kopsumma veidotu 217 miljonus latu, kas atbilst tikai 78%, tai nesasniedzot 230 miljonus latu, kas nepieciešami, lai ievērotu deficīta mērķi 2011.gadam - konsolidētā kopbudžeta deficītu, kas nepārsniedz 6% no iekšzemes kopprodukta atbilstoši Eiropas metodoloģijai.
Finanšu ministrija arī uzsver, ka vienošanās ar aizdevējiem par budžetu ir nepieciešama, lai skaidri parādītu apņemšanos turpināt ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, lai atgūtu finanšu tirgu un investoru uzticību Latvijas kredītspējai un ilgtspējai, tiktu palielināts Latvijas kredītreitings, kā arī - lai ierobežotu valsts nepieciešamību aizņemties, tādejādi mazinot par aizņēmumiem maksājamo procentu slogu.
Vienošanās nepieciešama, lai stiprinātu pārliecību par Latviju kā drošu un prognozējamu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, kas ir būtisks priekšnosacījums ekonomikas attīstības nodrošināšanai. Tādēļ arī turpmākais 2011.-2013.gada fiskālās politikas virziens būs fiskālās konsolidācijas veikšana pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai.
LETA jau ziņoja, ka šodien Ministru kabinets ārkārtas sēdē akceptēja 2011.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.-2013.gadam.
Apstiprinātos dokumentus rīt, 7.decembrī, finanšu ministrs iesniegs Saeimā.