Jautāts, vai pastāv varbūtība, ka Latvija var nesaņemt ārvalstu palīdzību, viņš atzina, ka tā, visticamāk, nebūs. Galīgais lēmums par aizdevumu būs pēc tam, kad finanšu palīdzību Latvijai izskatīs SVF valde. Tās tuvākā sēde ir paredzēta 23.decembrī. Lai arī K.Rozenbergs atturējās precīzi atbildēt, vai tieši tad tiks pieņemts arī lēmums, bija noprotams, ka tas tā notiks. Uz jautājumu, vai Latvijai būs _Merry Christmas _vai _Merry Crises, _K.Rozenbergs atbildēja: _Merry Christmas. _
Premjers Ivars Godmanis uzsvēra, ka valdība seko līdzi datiem no Valsts kases un tā jau šobrīd neesot tik tukša. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Latvija nesaņems aizdevumu rīt vai parīt, valdībai neradīsies maksāšanas problēmas, teica premjers.
Pēc premjera teiktā bija skaidrs, ka aizdevums sastāvēs no trim daļām – budžeta deficīta finansēšanai nākamajiem trim gadiem, banku sistēmas stabilizēšanai un ekonomikas atjaunošanai.
Pagaidām I.Godmanis tikai atklāja, ka valdība budžeta deficīta segšanai starptautiskajām instuitīcijām lūgusi aizdevumu 1,9 miljardu latu apmērā. Cik daudz naudas valdība prasījusi banku sistēmai, viņš atturējās nosaukt, taču no Finanšu ministrijas paziņotā izriet, ka Valsts kases saistību pārfinansēšanai (parādzīmes) valdība lūgusi aptuveni miljardu latu. Tādējādi divām pozīcijām kopējā summa ir tuva 2,9 miljardiem latu. Iespējams, ka tikpat liela summa, kā budžeta deficīts, tiks lūgts ekonomikas atjaunošanai. Var pieļaut, ka kopējais aizdevuma apjoms būs tuvs 5 miljardiem latu.
Gan no premjera, gan finanšu ministra Ata Slaktera teiktā, varēja saprast ka lielāko aizdevuma daļu veidos EK un Ziemeļvalstu – Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Dānijas valdību finanšu palīdzība. Šī nauda, visticamāk, tiks izmantota bankām un ekonomikas sistēmas atdzīvināšanai, bet SVF nauda tiks tērēta budžeta deficīta segšanai. Arī valsts pārvaldes institūciju samazināšanai.
I.Godmanis uzsvēra, ka valdības sagatavotā glābšanas programma paredz pasākumus trim gadiem. Viņš teica, ka algu un štatu samazināšana tiks turpināta arī 2010.gadā, taču tad samazinājums nebūs tik liels kā 2009.gadā – 15%. Tie varētu būt pāris procentu robežās, izteicās valdības vadītājs. Jebkurā gadījumā nekādi pieaugumi netiek plānoti, sacīja I.Godmanis. Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldes izdevumu un algu samazināšana nākamgad neattieksies uz skolotājiem un mediķiem, taču vienlaikus piebilda, ka abās šajās nozarēs notiks būtiskas strukturālas reformas – kas ietver arī mazo skolu un mazo slimnīcu slēgšanu. Reformu īstenošanai valdība lūgs palīdzību Pasaules bankas ekspertiem.